Erasts Bite

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Erasts Bite
ErastsBitte.jpg
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā
1926. gada 7. maijs — 1927. gada 26. oktobris
Premjerministrs Arturs Alberings
Marģers Skujenieks
Priekštecis Ansis Petrevics
Pēctecis Juris Pabērzs

Dzimšanas dati 1880. gada 16. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Nītaures pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1942. gada 7. februārī (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Usoļlags, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Demokrātiskā partija, Latvijas Tautas partija, Demokrātiskais Centrs
Profesija jurists
Augstskola Tērbatas universitāte

Erasts Bite (1880. gada 16. februāris1942. gada 7. februāris) bija Latvijas jurists un politiķis. Bijis Latvijas tieslietu ministrs (1926—1927), kā arī Latvijas Senāta prokurors (1924—1926; 1928—1940).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Erasts Bite piedzima 1880. gada 16. februārī Nītaures pagastā. Tēvs Jēkabs bija amatnieks, māti sauca Anna. 1903. gadā beidzis Rīgas garīgo semināru, pēc tam, līdz 1911. gadam, strādājis Rīgā par skolotāju. 1913. gadā pabeidzis Tērbatas universitātes Juridisko fakultāti un pēc tam iestājies advokatūrā par zvērināta advokāta palīgu. Darbojies arī Baltijas bēgļu apgādāšanas komitejā Rīgā, sniedzot bēgļiem palīdzību juridiskos jautājumos. Ierosinājis dibināt demokrātisko bloku vācu okupācijas laikā. 1917. gadā ievēlēts Rīgas pilsētas domē, kur bija domes sekretārs.

Darbojās Demokrātiskais blokā, vēlāk Tautas padomē. 1918. gada 17. novembra sanāksmē, kur tika pieņemta Tautas padomes politiskā platforma, ievēlēts padomes prezidijs un izlemts jautājums par pagaidu valdības organizēšanu, Erasts Bite tika ievēlēts par sekretāru. Latvijas proklamēšanas aktā 18. novembrī viņš nolasīja iepriekšējās dienas sēdes protokolu un pagaidu konstitūciju. Tajā pašā gadā iecelts par miertiesnesi. 1919. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli. 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, kur iecelts par sekretāra biedru. Viņu ievēlēja amnestijas, juridiskajā un pašvaldības komisijās. 1921. gadā Rīgas apgabaltiesā iecelts par Administratīvās nodaļas vadītāju.

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

1924. gadā kļuva par Latvijas Senāta prokuroru. Amatā bijis līdz 1926. gada 7. maijam, kad kļuva par tieslietu ministru Artura Alberinga vadītajā valdībā. Amatā palicis arī nākamajāMarģera Skujenieka vadītajā — Ministru kabinetā. Bites darbības laikā Saeima pieņēma Dzelzceļu likumu, Gaisa satiksmes likumu, likumu par mēriem un svariem, likumu par karaskolām, likumu par Herdera institūtu Rīgā u.c. 1928. gadā atgriezies Latvijas Senāta prokurora amatā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu. 1941. gada 14. jūnijā deportēts, arestēts, izvests uz Molotovas apgabala Usoļlaga soda nometni. Miris 1942. gada 7. februārī.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Temīda, 1990., III
  • Latvijas vadošie darbinieki, Rīga, 1935.
  • Latvijas Vēstnesis, 18.12.1997.
  • Aizvestie, 1941. gada 14. jūnijs, Latvijas Valsts arhīvs, Nordic
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ansis Petrevics
Latvijas tieslietu ministrs
1926. gada 7. maijs1927. gada 26. oktobris
Pēctecis:
Juris Pabērzs