Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte

Veterinārmedicīnas fakultāte (VMF) dibināta 1919. gada 16. septembrī, kad Latvijas Augstskolas Organizācijas komisija apstiprināja, ka VMF iekļaujama Latvijas Augstskolas sastāvā. 1919. gadā 18.septembrī izglītības ministra Dr. Kārlis Kasparsons izdod rīkojumu Nr. 592, Par veterinārmedicīnas fakultātes un farmācijas nodaļas atvēršanu pie Latvijas Augstskolas, kas nosaka: «Pie Latvijas Augstskolas ar šo mācības semestri atverama veterinārmedicīnas fakultāte un farmācijas nodaļa pie ķīmijas fakultātes.»

Kopš fakultātes dibināšanas tās nosaukums ir vairākas reizes mainīts: Veterinārmedicīnas fakultāte no 1919 -1947; Veterinārā/Veterinārijas no 1947. gada līdz 1989. gadam; Veterinārmedicīnas fakultāte kopš 1989. gada.

Veterinārmedicīnas fakultāte ietilpa divās augstākajās mācību iestādēs, kas pastāvēšanas laikā ir mainījušas savus nosaukumus:

Pirmā augstskola (no 1919. gada līdz 1964. gada 31. augustam) Rīgā:

Latvijas Augstskola (LA; 16.09.1919-27.03.1923); 

Latvijas Universitāte (LU; 27.03.1923-25.09.1940); 

Latvijas Valsts universitāte (LVU; 25.09.1940-29.01.1942; 15.10.1944-17.11.1944);

Rīgas Universitāte (RU; 29.01.1942-15.10.1944). 

Otrā augstskola:

1964. gada 1. septembrī Veterinārmedicīnas fakultāte tiek pārcelta uz Jelgavu un iekļauta Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas sastāvā.

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (LLA; 17.11.1944-27.03.1991); 

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU; kopš 27.03.1991).

Fakultātes dekāni[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eduards Zariņš, kas vienlaikus bijis arī Latvijas Augstskolas Medicīnas fakultātes dekāns (1919-1920)

Voldemārs Brencēns (1920;1924-1926;1928-1930;1932-1934;1936-1938)

Ernsts Paukuls (1920-1922)

Ludvigs Kundziņš (1922-1924)

Rūdolfs Grapmanis (1926-1928, 1930-1932, 1934-1936, 1938-1939, 1940-1941)

Miķelis Rolle ( 1939-1940, 1941-1943)

Artūrs Vītums (1943 -1944)

Paulis Lejiņš (1944-1946)

Jānis Dzelde (1946-1954)

Olga Lušņevska (1954-1956)

Eglons Grapmanis (1956-1973)

Zigurds Polītis (1973-1984)

Jāzeps Rimeicāns (1984-1990)

Zigmunds Brūveris (1990-1991)

Pēteris Keidāns (1991-2000)

Arnis Mugurēvičs (2000-2004)

Gunārs Pētersons (2004-2011)

Ilmārs Dūrītis (2011-2018)

Kaspars Kovaļenko (kopš 2018)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]