Latvijas podniecība

Vikipēdijas lapa
Latvijas keramikas šķīvis ar gradientu zemes toņos

Latvijas podniecība jeb keramika ir viena no valstī senākajām mākslas formām, radusies jau neolīta periodā. Latvijas austrumos izplatītā Latgales podniecība ir vislabāk pazīstamākā Latvijas podniecības apakšnozare. Latvijas podniecībai nav raksturīgi dažādu tēlu vai rakstu zīmējumi, parasti podniecības izstrādājumu rotāšanai izmanto glazējumus, tīrtoņa krāsas un gradientus zemes toņos (zaļos, brūnos un citos). Latvijas podniecība ir ietekmējusies no neolīta laika Narvas kultūras, kas tajā laikā aptvēra visu mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritoriju, kā arī daļu Lietuvas un Krievijas.[1] Tiek uzskatīts, ka Narvas kultūra ir pārejas forma no Baltijas pirmiedzīvotāju mezolīta kultūras uz Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru, kurai vēlajā neolītā piejaucās klāt arī Auklas keramikas kultūras elementi.

Latgales podniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latgales podniecība

Latgales podniecība ir visvairāk izplatīta Latgales austrumos. Lielākā daļa Latgales podniecības izstrādājumu tiek dēvēti pēc to izmantojuma sadzīvē: vāraunieks (pods vārīšanai), medaunieks (pods medus uzglabāšanai), sloinīks (augļu konservu uzglabāšanai), ķērne (skābā krējuma uzglabāšanai), ļaks (trauks eļļas uzglabāšanai), piena pods, kazelnieks (pods kazas piena uzglabāšanai), pārosis (trauks pārtikas pārnēsāšanai), bļoda un krūze.[2] Daži Latgales podniecības izstrādājumi nav saistīti ar pārtiku, piemēram, svilpaunieks, svečturis un dekoratīvie šķīvji, un arī citi priekšmeti mūsdienu izmantojumam, piemēram, pelnu trauki.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. James P. Mallory and Douglas Q. Adams, "Pit-Comb Ware Culture", in Encyclopedia of Indo-European Culture, (Fitzroy Dearborn, 1997), pp. 429–430.
  2. Pujāts, Jānis. Latgales keramika. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002, pages 20-26