Pāriet uz saturu

Latvijas čempionāta hokejā virslīga

Vikipēdijas lapa
Optibet hokeja līga
Aktuāla sezona vai čempionāts 2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona
Optibet hokeja līga
Sports Hokejs
Dibināta 1931., atjaunots 1991.
Komandu skaits 9 komandas
Valsts/reģions Karogs: Latvija Latvija (5)
Karogs: Lietuva Lietuva (3)
Karogs: Igaunija Igaunija (1)
Pašreizējais čempions HK Mogo
Visvairāk čempiona titulu HK Liepājas Metalurgs (7)
Mājaslapa lhf.lv

Latvijas hokeja čempionāta virslīga (kopš 2017. gada — Optibet hokeja līga) ir klubu turnīrs, kurā tiek noskaidrota Latvijas un Lietuvas čempionvienība hokejā. Pirmo reizi čempionāts tika aizvadīts 1931. gadā. 2017. gada augustā par hokeja virslīgas ģenerālsponsoru kļuva "Optibet" un līga tika pārdēvēta par Optibet hokeja līgu. 2022. gadā līgai pievienojās trīs komandas no Lietuvas, savukārt 2023. gadā arī komanda no Igaunijas.

Pirmās neatkarības laikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čempionāta vēsture iesākās 1931. gadā, kad pirmo Latvijas meistarsacīkšu sezonu uzsāka 9 komandas, kas bija iedalītas divās zonās - Rīgas un Liepājas. Rīgas zonā spēlēja 6 komandas - Rīgas "Unions", Rīgas "LSB", Rīgas "RFK", Rīgas "US", Rīgas "ASK", kā arī HK Rīgas "Kaiserwald", bet Liepājas zonā spēlēja 3 komandas - HK Liepājas "Olimpija", Liepājas "ASK", kā arī Liepājas "LTK". Čempions tika noskaidrots finālspēlē, kurā savā starpā tikās labākā Rīgas un labākā Liepājas zonas komanda, attiecīgi - Rīgas "Unions" un HK Liepājas "Olimpija". Par pirmo čempionu, finālā uzvarot ar 14:1, kļuva Rīgas "Unions".

Līdzīgs formāts saglabājās arī nākamajā sezonā, lai gan Liepājas zonā spēlēja vienīgi 2 komandas - HK Liepājas "Olimpija" un Liepājas "LTK". Par valsts čempioniem jau otro reizi kļuva Rīgas "Unions". 1933-34. gada sezonā vairs neeksistēja sadalījums zonās, jo līgā spēlēja vairs tikai 6 komandas, kuras visas bija bāzētas Rīgā. Uzvarēja komanda, kura turnīra laikā bija savākusi visvairāk punktu. Par čempioniem kļuva Rīgas "ASK", bet Rīgas "Unions" palika vienīgi piektie. Rīgas "ASK" uzvarēja arī nākamajās divās sezonās, bet 1936-37. gada sezonā, kad līgā spēlēja vairs tikai četras komandas, uzvarēja Rīgas "US". Nākamās divas sezonas atkal uzvarēja Rīgas "ASK", tādējādi kļūstot jau par četrkārtējiem Latvijas čempioniem, bet 1939-40. gada sezonā otro reizi parāka bija Rīgas "US".

1940-41. gada sezonā, kura norisinājās jau pēc PSRS pirmās okupācijas, līgā spēlēja trīs komandas - divi Rīgas "Dinamo" sastāvi, kā arī Rīgas "RDKA". Pārāka izrādījās Rīgas "Dinamo" A komanda. 1941-42. gada sezonā, kad Latvijas teritoriju bija okupējusi nacistiskā Vācija, latviešu komandas tika atjaunotas un līgā spēlēja divi Rīgas "US" sastāvi, Rīgas "RSK", kā arī HK Rīgas "Daugavieši". Uzvaru izcīnīja Rīgas "US" pirmais sastāvs. 1942-43. gada sezonā tām pievienojās divi Rīgas "ASK" sastāvi, bet pats čempionāts netika pabeigts.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas meistarsacīkstes hokejā aizstāja LPSR čempionāts hokejā.

Pēc neatkarības atjaunošanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Georgijs Pujacs un Aleksejs Širokovs ar Latvijas čempionāta kausu

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas čempionāts tika atjaunots. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē līgā bija raksturīgs salīdzinoši liels dalībkomandu skaits — 1994.—95. gada sezonā čempionātā spēlēja pat 19 komandas. Par pirmajiem atjaunotā čempionāta uzvarētājiem 1991.—92. gada sezonā kļuva HK Ķekavas "Sāga". 1994.—95. gada sezonā savu pirmo titulu izcīnīja Rīgas "Nik's Brih", kura Latvijas līgā dominēja vairākus turpmākos gadus. No deviņdesmito gadus vidus paralēli dalībai Latvijas čempionātā vadošās komandas spēlēja Austrumeiropas hokeja līgā, kā arī tās B divīzijā.

1999. gadā līgā debitēja HK Liepājas Metalurgs, kas jau tās pirmajā sezonā izcīnīja čempiones titulu. 2000. gadā ar uzvaru līgā debitēja HK Rīga 2000, bet nākamajās divās sezonās atkal pārāka bija "Liepājas Metalurga" vienība. No 2004. līdz 2007. gadam HK Rīga 2000 izdevās izcīnīt četrus titulus pēc kārtas. 2006.—07. un 2007.—08. gada sezonā Latvijas hokeja līgas galvenais sponsors bija Samsung un turnīra nosaukums bija Samsung Premjerlīga. Sponsora piesaiste ļāva organizēt līgas pirmo Zvaigžņu spēli, tāpat tika nodrošinātas regulārākas spēļu translācijas LTV7 kanālā.

No 2003.—04. gada sezonas līdz pat 2011.—12. gada sezonai čempionāts tika dēvēts par atklātu, jo tajā spēlēja Lietuvas klubs SC Energija, savukārt 2007.—08. gada sezonā — arī igauņu Tartu "Big Diamonds". Šajā laikā atsevišķas vadošās komandas paralēli Latvijas čempionātam spēlēja arī Baltkrievijas Ekstralīgā. Arī vēlākos gados jautājums par Lietuvas komandas piesaisti čempionātam vairākkārt ir ticis aktualizēts federācijas darba grupās.

Galvenokārt dēļ 2009. gada finanšu krīzes, vairākas Latvijas čempionāta vadošās komandas vai nu pārtrauca darbību vai arī ievērojami tika samazināts to budžets. No iepriekšējās desmitgades vadošajām komandām jau 2009. gadā tika izformēta HK Rīga 2000, 2011. gadā tai sekoja ASK/Ogre, 2012. gadā — DHK Latgale, visbeidzot, 2013. gadā, līdz ar rūpnīcas finanšu problēmām, darbību pārtrauca arī HK Liepājas Metalurgs. Ar septiņiem čempiones tituliem Metalurgs joprojām ir titulētākā Latvijas čempionāta komanda. Laika posmā starp 2009. un 2013. gada čempionāta līmenis bija ievērojami krities.

Starp 2013. un 2015. gadu čempionātam pievienojās jaunizveidotās HK Kurbads, HK Mogo un HK Liepāja, kas jau ar pirmajām to dalības sezonām noteicu toni Latvijas čempionātā. 2014.—15. gada sezonā līgas čempiones titulu savā pirmajā sezonā izcīnīja HK Mogo. Izveidojoties vairākām konkurētspējīgām komandām, pieauga gan Latvijas čempionāta spēļu apmeklētība, gan līgas atpazīstamība.[1] 2015.—16. un 2016.—17. gada sezonās pirmo reizi čempionāta vēsturē bija nepieciešamas septiņas spēles čempiones noskaidrošanai. 2017. gada vasarā čempionāts ieguva ģenerālsponsoru Optibet un tika pārdēvēts par Optibet hokeja līgu.

2022. gadā līgai pievienojās trīs komandas no Lietuvas un līgas uzvarētāja tika kronēta kā Baltijas čempione. 2023. gadā turnīram pievienojās arī komanda no Igaunijas.

Virslīgas 2023.—2024. gada sezonas komandas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandas un vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2022. gadā pirmo reizi par valsts čempioni kļuva HK Zemgale
Sezona Čempione Sērijas rezultāts Otrā vieta Izšķirošo vārtu autors Vērtīgākais spēlētājs
2023. - 2024. HK Mogo/LSPA 4—1 HK Zemgale/LBTU Kristers Ansons

(09:47)

2022.—2023. HK Zemgale 4—1 HK Mogo Ričards Bernhards (14:18) Gatis Gricinskis
2021.—2022. HK Zemgale 4—0 Rīgas "Olimp" Aleksandrs Novikovs (06:55) Edgars Kulda
2020.—2021. Rīgas "Olimp" 4—0 HK Zemgale Emīls Ezītis (29:41) Miķelis Rēdlihs
2019.—2020. Čempionāts netika pabeigts COVID-19 pandēmijas dēļ
2018.—2019. HK Mogo 4—2 HK Kurbads Kārlis Ozoliņš (65:28) Kaspars Saulietis
2017.—2018. HK Kurbads 4—0 HK Zemgale Gatis Gricinskis (21:44) Uldis Čalpa
2016.—2017. HK Kurbads 4—3 HK Mogo Edgars Brancis (57:06) Toms Hartmanis
2015.—2016. HK Liepāja 4—3 HK Kurbads Bruno Zabis (62:49) Bruno Zabis
2014.—2015. HK Mogo 4—2 HK Kurbads Elviss Želubovskis (13:18) Miks Lipsbergs
2013.—2014. HK Prizma 4—2 HK Kurbads Jānis Pētersons (37:54) Henrijs Ančs
2012.—2013. HK SMScredit.lv 3—0 HK Dinamo Juniors Mihails Kokļins (38:38) Valērijs Fiļimonovs
2011.—2012. HK Liepājas Metalurgs-2 4—1 HK Ozolnieki/Monarhs Linards Mazurs-Mago (11:55) Jānis Straupe
2010.—2011. HK Liepājas Metalurgs-2 4—0 HK Ozolnieki/Monarhs Jurijs Navarenko (48:40) Aleksandrs Kerčs
2009.—2010. HK Dinamo Juniors 4—1 HK Liepājas Metalurgs Juris Upītis (61:36) Andris Džeriņš
2008.—2009. HK Liepājas Metalurgs 4—2 ASK/Ogre Edijs Brahmanis (43:28)
2007.—2008. HK Liepājas Metalurgs 4—0 ASK/Ogre Darius Pliskausks (53:32)
2006.—2007. HK Rīga 2000 4—2 ASK/Ogre Ģirts Ankipāns (51:02)
2005.—2006. HK Rīga 2000 4—1 HK Liepājas Metalurgs Andrejs Ignatovičs (PM)
2004.—2005. HK Rīga 2000 4—0 ASK/Ogre Normunds Sējējs (19:55)
2003.—2004. HK Rīga 2000 2—0 ASK/Ogre Artis Ābols Netika noteikts
2002.—2003. HK Liepājas Metalurgs 1—1—0 HK Rīga 2000 Netika noteikts
2001.—2002. HK Liepājas Metalurgs 2—0 HK Rīga 2000
2000.—2001. HK Rīga 2000 Uzvara kopvērtējumā HK Liepājas Metalurgs Nav finālspēles
1999.—2000. HK Liepājas Metalurgs Uzvara kopvērtējumā HK Lido Nafta Rīga Nav finālspēles
1998.—1999. Rīgas "Nik's Brih" Uzvara kopvērtējumā HK Lido Nafta Rīga Nav finālspēles
1997.—1998. Rīgas "Nik's Brih" Uzvara kopvērtējumā HK Lido Nafta Rīga Nav finālspēles
1996.—1997. Ogres "Essamika"/LB Uzvara kopvērtējumā Rīgas "Nik's Brih" Nav finālspēles
1995.—1996. Rīgas "Alianse" 3—1 Ogres "Essamika"
1994.—1995. Rīgas "Nik's Brih" Uzvara kopvērtējumā Ogres "Essamika" Nav finālspēles
1993.—1994. Rīgas "Pārdaugava" Uzvara finālturnīrā Rīgas "Hokeja Centrs" Nav finālspēles
1992.—1993. Rīgas "Pārdaugava" Uzvara kopvērtējumā Rīgas "Latvijas zelts" Nav finālspēles
1991.—1992. Ķekavas "Sāga" 1—0 Rīgas "Pārdaugava"
1943.—1991. Čempionāts nenotika
1941.—1943. Tika aizvadīts nacistu okupētās Latvijas čempionāts
1940.—1941. Tika aizvadīts Latvijas PSR čempionāts
1939.—1940. Rīgas US Uzvara kopvērtējumā Rīgas ASK/Rīgas LSB Nav finālspēles
1938.—1939. Rīgas ASK 2:0 (finālspēle) Rīgas US Kārlis Zilpaušs
1937.—1938. Rīgas ASK Uzvara kopvērtējumā Rīgas US Nav finālspēles
1936.—1937. Rīgas US Uzvara kopvērtējumā Rīgas ASK Nav finālspēles
1935.—1936. Rīgas ASK Uzvara kopvērtējumā Rīgas US Nav finālspēles
1934.—1935. Rīgas ASK Uzvara kopvērtējumā Rīgas US Nav finālspēles
1933.—1934. Rīgas ASK Uzvara kopvērtējumā Rīgas US Nav finālspēles
1932.—1933. Rīgas "Unions" 1:0 (finālspēle) Liepājas "Olimpija" Jergens Hvīds
1931.—1932. Rīgas "Unions" 14:1 (finālspēle) Liepājas "Olimpija"

Labākie spēlētāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ilggadējais HK Mogo uzbrucējs Elviss Želubovskis ir līgas visu laiku labākais vārtu guvējs

Visu laiku rezultatīvākie čempionāta spēlētāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēlētājs Poz Sp V RP P-ti SM Laika periods Sezonas
Aigars Razgals[a] U 237 218 376 594 419 1992—2008 12
Māris Drelings[b] U 366 235 331 566 217 1991—2014 21
Jānis Lukaševskis[c] A 447 202 301 503 578 1991—2017 24
Elviss Želubovskis[d] U 408 238 254 492 719 2003—pašlaik 16
Sergejs Ņikitins[e] U 208 220 242 462 151 1991—2009 15
Sergejs Povečerovskis[f] U 160 162 288 450 218 1992—2011 16
Gatis Gricinskis[g] U 356 174 255 429 390 2003—pašlaik 15
Vladimirs Mamonovs[h] U 358 195 214 409 337 1995—2022 22
Romāns Ņikitins[i] U 251 156 246 402 163 1992—2011 16
Bruno Zabis U 280 133 259 392 350 2008—2021 12
  1. A.Razgala statistikā trūkst divu sezonu spēļu skaits un vienas sezonas soda minūšu skaits
  2. M.Drelinga statistikā trūkst piecu sezonu spēļu skaits un četru sezonu soda minūšu skaits
  3. J.Lukaševiska statistikā trūkst četru sezonu spēļu skaits un trīs sezonu soda minūšu skaits
  4. E.Želubovska statistikā trūkst vienas sezonas spēļu skaits
  5. S.Ņikitina statistikā trūkst četru sezonu spēļu skaits un trīs sezonu soda minūšu skaits
  6. S.Povečerovska statistikā trūkst divu sezonu gūtie punkti, sešu sezonu spēļu skaits un piecu sezonu soda minūšu skaits
  7. G.Gricinska statistikā trūkst vienas sezonas spēļu skaits
  8. V.Mamonova statistikā trūkst vienas sezonas punktu skaits, trīs sezonu spēļu skaits un divu sezonu soda minūšu skaits
  9. R.Ņikitina statistikā trūkst vienas sezonas gūtie punkti, trīs sezonu spēļu skaits un divu sezonu soda minūšu skaits

Rezultatīvākais spēlētājs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sezona Spēlētājs Klubs Punkti
2022.—23. Valsts karogs: Latvija Kārlis Ozoliņš HK Mogo 77
2021.—22. Valsts karogs: Latvija Gatis Gricinskis HK Mogo 53
2020.—21. Valsts karogs: Latvija Kirils Tambijevs HK Zemgale 52
2019.—20. Valsts karogs: Latvija Gatis Sprukts HK Zemgale 52
2018.—19. Valsts karogs: Latvija Mārtiņš Cipulis HK Kurbads 46
2017.—18. Valsts karogs: Latvija Edgars Homjakovs HK Liepāja 39
2016.—17. Valsts karogs: Latvija Elviss Želubovskis HK Mogo 54
2015.—16. Valsts karogs: Latvija Māris Diļevka HK Liepāja 54
2014.—15. Valsts karogs: Latvija Bruno Zabis HK Liepāja 58
2013.—14. Valsts karogs: Latvija Renārs Undelis HK Kurbads 56
2012.—13. Valsts karogs: Latvija Guntis Pujāts HK Zemgale 50
2011.—12. Valsts karogs: Latvija Guntis Pujāts HK Zemgale 69
2010.—11. Valsts karogs: Krievija Viktors Lobačovs HK Ozolnieki/Monarhs 75
2009.—10. Valsts karogs: Lietuva Egidijs Bauba DHK Latgale 58
2008.—09. Valsts karogs: Lietuva Dāvids Kuļevičs Elektrēnu "Enerģija" 52
2007.—08. Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Kerčs ASK Ogre 73
2006.—07. Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Kerčs ASK Ogre 57
2005.—06. Valsts karogs: Latvija Aigars Razgals ASK Ogre 55
2004.—05. Valsts karogs: Latvija Aigars Razgals ASK Ogre 86
2003.—04. Valsts karogs: Latvija Romāns Ņikitins HK Liepājas Metalurgs 52
2002.—03. Valsts karogs: Latvija Romāns Ņikitins HK Liepājas Metalurgs 45
2001.—02. Valsts karogs: Latvija Aigars Razgals HK Rīga 2000 46
2000.—01. Valsts karogs: Latvija Sergejs Povečerovskis HK Lido Nafta Rīga 49
1999.—00. Valsts karogs: Latvija Viktors Bļinovs Rīgas "Dinamo 81" 31
1998.—99. Valsts karogs: Latvija Sergejs Povečerovskis HK Lido Nafta Rīga 69
1997.—98. Valsts karogs: Latvija Sergejs Ņikitins Rīgas "Nik's Brih" 66
1996.—97. Valsts karogs: Latvija Ģirts Ankipāns Ogres "Essamika"/LB 68
1995.—96. Valsts karogs: Latvija Artis Ābols Ogres "Essamika" 75
1994.—95. Valsts karogs: Latvija Aigars Razgals Ogres "Essamika" 69
1993.—94. Valsts karogs: Latvija Aigars Razgals Ogres "Essamika" 78
1992.—93. Valsts karogs: Latvija Helmuts Balderis Rīgas "Latvijas Zelts" 142
1991.—92. Valsts karogs: Latvija Normunds Karpinskis Ķekavas "Sāga" 58

Visvairāk gūto vārtu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sezona Spēlētājs Klubs Vārti
2022.—23. Valsts karogs: Latvija Kārlis Ozoliņš HK Mogo 38
2021.—22. Valsts karogs: Latvija Roberts Jekimovs HK Zemgale 23
2020.—21. Valsts karogs: Latvija Lauris Bajaruns Rīgas "Olimp" 22
2019.—20. Valsts karogs: Lietuva Marks Kaļeiņikovs HK Liepāja 26
2018.—19. Valsts karogs: Latvija Mārtiņš Cipulis HK Kurbads 20
2017.—18. Valsts karogs: Latvija Sandis Zolmanis HK Kurbads 15
2016.—17. Valsts karogs: Latvija Elviss Želubovskis HK Mogo 26
2015.—16. Valsts karogs: Latvija Edgars Lipsbergs HK Mogo 26
2014.—15. Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Macijevskis HK Kurbads 23
2013.—14. Valsts karogs: Latvija Renārs Undelis HK Kurbads 26
2012.—13. Valsts karogs: Latvija Guntis Pujāts HK Zemgale 28
2011.—12. Valsts karogs: Latvija Jurijs Kļujevskis HK Concept Rīga 32
2010.—11. Valsts karogs: Latvija Ēriks Bisenieks HK Zemgale 39
2009.—10. Valsts karogs: Lietuva Egidijs Bauba DHK Latgale 29
2008.—09. Valsts karogs: Lietuva Martīns Šliks
Valsts karogs: Latvija Mareks Jass
Elektrēnu "Enerģija"
HK Concept Rīga
25
2007.—08. Valsts karogs: Lietuva Darius Lelens HK Liepājas Metalurgs 27
2006.—07. Valsts karogs: Lietuva Sauļus Limonts DHK Latgale 24
2005.—06. Valsts karogs: Latvija Jānis Tomans ASK Ogre 26
2004.—05. Valsts karogs: Latvija Edijs Brahmanis ASK Ogre 33
2003.—04. Valsts karogs: Lietuva Egidijs Bauba Elektrēnu "Enerģija" 24
2002.—03. Valsts karogs: Latvija Vadims Romanovskis HK Rīga 2000 22
2001.—02. Valsts karogs: Latvija Vitālijs Galuzo
Valsts karogs: Latvija Guntars Paste
HK Rīga 2000
Rīgas "Vilki"
16
2000.—01. Valsts karogs: Latvija Igors Brezgins
Valsts karogs: Latvija Jānis Vegners
HK Lido Nafta Rīga
HK Liepājas Metalurgs
21
1999.—00. Valsts karogs: Latvija Guntars Pāls HK Lido Nafta Rīga 17
1998.—99. Valsts karogs: Latvija Normunds Karpinskis Rīgas "Nik's Brih" 28
1997.—98. Valsts karogs: Latvija Sergejs Ņikitins Rīgas "Nik's Brih" 36
1996.—97. Valsts karogs: Latvija Ģirts Ankipāns Ogres "Essamika"/LB 34
1995.—96. Valsts karogs: Latvija Artis Ābols Ogres "Essamika" 35
1994.—95. Valsts karogs: Latvija Aigars Razgals Ogres "Essamika" 36
1993.—94. Valsts karogs: Latvija Aigars Razgals Ogres "Essamika" 38
1992.—93. Valsts karogs: Latvija Helmuts Balderis Rīgas "Latvijas Zelts" 76
1991.—92. Valsts karogs: Latvija Andris Vītoliņš Rīgas "RTU Hanza" 34
  • Ainis Ulmanis. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas Hokeja federācija, 1998. ISBN 9789984190174.
  1. Didzis Rudmanis. «Skaitļi: Kas apmeklē Latvijas čempionāta spēles?». Sportacentrs.com, 2017-03-24. Skatīts: 2017-08-22.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]