Latvijas Šaha savienība
Latvijas Šaha savienība (LŠS) bija 1924. gada 13. aprīlī dibināta šaha organizācija.[1]
Latvijas Šaha savienība (1924—1940)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1924. gads bija nozīmīgs gads Latvijas šaha dzīvē, 13. aprīlī, 1. Latvijas šaha kongresa atklāšanas dienā, nodibināja Latvijas Šaha savienību.Tās dibinātāji bija 2. Rīgas Šaha biedrība, Rīgas Šaha biedrība, Liepājas Šaha klubs, Ventspils Šaha biedrība un Kuldīgas latviešu jaunatnes biedrība. Par pirmo savienības priekšsēdētāju ievēlēja toreizējo finansu ministru, kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētāju Ringoldu Kalningu.[1]
LŠS darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Šaha kongresi bija pirmais LŠS iedibinātais pasākums. Pirmajā kongresā uzvarēja H. Matisons un kā pirmais izcīnīja Latvijas Šaha meistara titulu. Beidzoties katram nākamam Latvijas Šaha kongresam, meistaru sarakstu papildināja jauns šī nosaukuma ieguvējs: 1926. gadā — F. Apšenieks, 1930. — V. Petrovs, 1932. — M. Feigins, 1934. — E. Krūmiņš un 1936. T. Bergs. Tomēr liedzot jau meistara nosaukumu ieguvušajiem šahistiem dalību nākamos kongresos, šī Latvijas meistara titula izcīņas kārtība neparedzēja iespēju periodiski noskaidrot Latvijas labāko šahistu. Tāpēc LŠS nolēma, sākot ar 1934. gadu, gan kārtējā kongresa ietvaros, gan kā atsevišķu turnīru rīkot Latvijas šaha čempionātus. 1934. gadā Latvijas čempionu godā tika Apšenieks, 1935., 1937. un 1939. gadā Petrovs.
LŠS nopelns bija arī Rīgas meistarības turnīru organizēšana. Pirmais notika 1926. gadā, otrais — 1932. gadā, bet pēc tam, izņemot 1935. un 1939., regulāri katru gadu. Rīgas meistara titulu ieguva Petrovs (1926., 1932. un 1936. gadā), Feigins (1933. un 1937. gadā), Bergs (1934), Koblencs (1938) un Dreibergs (1940).
1937. gada 10. aprīlī iznāca Latvijas Šaha savienības žurnāls "Šaha Māksla". Tam bija liela loma šaha popularitātes celšanā. Diemžēl, finanšu trūkuma dēl, tā mūžs bija neilgs. 1939. gada 15. augustā tika iespiests tā pēdējais 52. numurs.
Lai gan pēc Latvijas okupācijas LŠS centās pielāgoties jaunajām ideoloģiskām prasībām[2], tā ar Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka 1940. gada 6. novembra lēmumu tika slēgta.[3]
Savienības priekšsēdētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ringolds Kalnings (1924—1927)[1]
- Arvīds Kalniņš (1927—1928)[4]
- Ernests Grīnbergs (1928—1931)
- Kārlis Bētiņš (1931—1932)
- Jānis Balodis (1932—1933)
- Alberts Melnbārdis (1933—1938)
- Arvīds Kalniņš (1938—1940)[1]
- Leonhards Peičs (1940)[5]
Latvijas Šaha savienība (1990—2010)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1990. gada 8. aprīlī Latvijas PSR Šaha federācijas ārkārtas plēnums pieņēma lēmumu atjaunot Latvijas Šaha savienību.[6]Pēc plēnuma notika Latvijas Šaha savienības 8. kongress.
1990. gada 20. oktobrī notika LŠS 9. kongress. Par savienības jauno prezidentu ievēlēja Olafu Kronlaku.[7]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Kārlis Bētiņš; Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Šahs Latvijā līdz 1940. gadam. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 20. lpp.
- ↑ «Fiziskā Kultūra un Sports Nr. 7 (01.07.1940), 271. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 26.12.2016.
- ↑ «Sarkanais Sports Nr. 42 (21.11.1940), 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 26.12.2016.
- ↑ «Latvis Nr. 1567 (25.12.1926), 8. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 26.12.2016.
- ↑ «Jaunākās Ziņas Nr.78 (08.04.1940), 11. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 26.12.2016.
- ↑ Šahs :Latvijas Šaha savienības žurnāls. Rīga : 1990. nr. : 11, 1.—2. lpp. ISSN 0201-8101
- ↑ Šahs Baltijā: Latvijas Šaha savienības žurnāls. Nr. 1 (1991), 3. lpp. ISSN 0201-7822