Ernests Grīnbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par advokātu un šahistu. Par citām jēdziena Grīnbergs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ernests Grīnbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 16. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tukums, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1965. gada 11. augustā (83 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās jurists
Vecāki Ernests Grīnbergs
Elza (dz. Leitendorfa)
Brāļi Gustavs Grīnbergs
Augstskola Maskavas Universitāte

Ernests Grīnbergs (dzimis 1882. gada 16. maijā, miris 1965. gada 11. augustā) bija Latvijas jurists[1], sportists un sporta organizators.[2]

Nodarbojies ar ziemas sporta veidiem. Bijis Latvijas Daiļslidotāju kluba priekšsēdētājs. No 1928. līdz 1931. gadam arī Latvijas Šaha savienības priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beidzis Tukuma pilsētas skolu un kā eksternis Aleksandra ģimnāziju Rīgā. Juridisko izglītību ieguvis no 1907. līdz 1911. gadam mācoties Maskavas Universitātē. No 1912. līdz 1916. gadam bijis advokāta palīgs Rīgā. Kara beigu posmā evakuējies uz Petrogradu. 1916. — 1917. gadā strādājis par pasta un telegrāfa pārvaldes juriskonsultu, 1917. — 1918. gadā par miertiesnesi Carskoje Selo. 1918. gada vidū atgriezies Rīgā. 1818. gada 5. decembrī iecelts par Rīgas Apgabaltiesas prokurora vietas izpildītāju.[1] Šo dienu uzskata par Rīgas Apgabaltiesas dibināšanas dienu.[3] P.Stučkas valdības laikā bijis Tieslietu tautas komisariāta Tautas tiesu apakšnodaļas darbinieks. 1920. gada 15. februārī apstiprināts par zvērinātu advokātu Rīgā, bet 1932. gada 9. jūnija arī Tukumā.

Pirmās padomju okupācijas laikā (1940—1941) advokāta darbs ticis liegts. Vācu okupācijas laikā bijis zvērināts advokāts Tukumā. Pēc kara dzīvojis Kandavas ciemā un strādājis par rēķinvedi kolhozā. Mūža nogalē (no 1954. gada) dzīvojis pie dēla Cēsīs. Miris 1965. gada 13. augustā. Apglabāts Cēsu meža kapos.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas advokatūra. 1919—1945. Rīga, 2007. 212. lpp.
  2. Laiks Nr. 41 (22.05.1982), 6.lpp.
  3. Rīgas apgabaltiesa. Vēsture.