Jānis Balodis (senators)

Jānis Balodis
	Senators
	Amatā; 1928. gads — 1940. gads
Dzimšanas dati	1890. gada 25. decembrī; Ungurpils pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miršanas dati	1975. gada 28. maijā (84 gadu vecumā); Mineapole, ASV
Tautība	latvietis
Profesija	jurists
Augstskola	Tērbatas Universitāte

Jānis Balodis (1890—1975) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Dzīvesgājums

Dzimis Ungurpils pagastā, lauksaimnieka ģimenē. Pēc Rīgas Nikolaja ģimnāzijas beigšanas, studēja tieslietas Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē. Pirmā pasaules kara sākumā viņu 1915. gadā iesauca Krievijas impērijas kara dienestā.

Pēc atgriešanās dzimtenē Balodis 1919. gadā sāka strādāt par Rīgas apgabaltiesas prokurora vietnieku. 1921. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1923. gadā par Tiesu palātas locekli. 1928. gada 29. jūnijā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamentā. No 1940. gada 16. jūlija līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada 26. novembrī bija departamenta priekšsēdētājs. Darbojās par Augstākās disciplinārās tiesas locekli, piedalījās Sodu likumu izstrādāšanas komisijas darbā.^[1]

Kopš 1920. gada aktīvi piedalījās 2. Rīgas Šaha biedrības darbā, ieņemdams dažādus amatus tās valdē un piedalīdamies šaha turnīros. No 1932. līdz 1933. gadam bija Latvijas Šaha savienības priekšsēdētājs.^[2]

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar sievu, baltu filoloģi Ritu Šāberti-Balodi devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1951. gadā izceļoja uz ASV un apmetās uz dzīvi Mineapolē. Aktīvs latviešu sabiedriskās dzīves dalībnieks: viens no Latviešu akadēmiskās kopas dibinātājiem, Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes valdes loceklis, Amerikas Latviešu šaha apvienības goda biedrs, žurnāla „Šaha Pasaule” līdzstrādnieks.^[3]

Miris 1975. gada 28. maijā Mineapolē.

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (1938)^[4]

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

Atsauces

↑ «Senatori. Latvijas senāts 1918-1940». Latvijas Republikas Augstākā tiesa. 2008. 16. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-26. Skatīts: 2016-12-20.
↑ Kārlis Bētiņš; Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Šahs Latvijā līdz 1940. gadam. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 20. lpp.
↑ "Latvijas senatora izvadīšana Mineapolē". Laiks (Nr. 58 (19.07.1975)): 2. lpp.
↑ Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1938), 2.lpp.

[1] «Senatori. Latvijas senāts 1918-1940». Latvijas Republikas Augstākā tiesa. 2008. 16. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-26. Skatīts: 2016-12-20.

[2] Kārlis Bētiņš; Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Šahs Latvijā līdz 1940. gadam. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 20. lpp.

[3] "Latvijas senatora izvadīšana Mineapolē". Laiks (Nr. 58 (19.07.1975)): 2. lpp.

[4] Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1938), 2.lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]