Latvijas Šaha biedrība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Šaha biedrība bija latviešu šahistu 1898. gadā dibinātās šaha organizācijas "2. Rīgas Šaha biedrība" vairāku maiņu rezultātā iegūtais pēdējais nosaukums. [1]

2. Rīgas Šaha biedrība (1898—1924)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1898.gada 19. martā Rīgā "Cēsu" viesnīcas telpās sapulcējās 9 šaha entuziasti un nolēma dibināt 2. Rīgas Šaha biedrību. Dibinātāji ievēlēja biedrības valdi un uzdeva tai izstrādāt un iesniegt biedrības statūtus Vidzemes gubernatoram apstiprināšanai. "Cēsu" viesnīcas īpašnieks Fr. Bomis, kas bija viens no biedrības dibinātājiem, biedrības šaha nodarbībām atvēlēja brīvas telpas savā viesnīcā ceturdienu vakaros. Biedrības statūtus apstiprināja 1900. gada 31. janvārī. [1]

Biedrības darbība līdz 1. pasaules karam (1898—1915)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmskara laika posms biedrībai bija grūts periods. Mazais biedru skaits, kas šai periodā svārstījās robežās no 10 līdz 30, un līdz ar to trūcīgie līdzekļi spieda valdi, to taupīšanas dēļ, bieži mainīt nodarbību telpas meklējot izdevīgāko īres variantu. Biedrībai bija grūti konkurēt ar līdzekļiem bagātāko 1880. gadā vācbaltiešu dibināto Rīgas Šaha biedrību, kura bija sev piepulcējusi arī vairākus spēcīgus latviešu spēlētājus.

Pazīstamākie biedrības biedri bija students Alfrēds Hartmanis, literāts Voldemārs fon Štamms (1902.—1904. gads), ārsts Teodors Vankins (1902.—1903. gads), tirgotājs S. Nimcovičs [P 1] (1904.—1905. gadā), grāmatizdevējs Augusts Raņķis (1901.—1913. gads), Fricis Apšenieks (no 1913. gada). Kara dēļ biedrība darbību pārtrauca, pēdējais spēles vakars notika 1915. gada 9.jūlijā. [1]

Biedrības darbība pēc Latvijas valsts izveidošanās (1920—1924)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divpadsmit biedriem klātesot, 1920. gada 23. martā Viesmīļu biedrības telpās notika 2. Rīgas Šaha biedrības atjaunošanas sapulce. Tajā ievēlēja biedrības vadību, noteica biedru naudas apmēru un uzņēma trīs jaunus biedrus. Nākamajās piecās valdes sēdēs uzņēma vēl 41 jaunu biedru, tai skaitā Aleksandru Kannenbergu, Pēteri Keirānu, meistaru Āronu Nimcoviču un Hermani Matisonu. Pirmajā turnīrā piedalījās 23 biedri un tajā uzvarēja Pāvils Dreijmanis. 1920. gada 27. novembrī notika ārkārtas sapulce, kurā A. Ziemeļa vietā par priekšnieku ievēlēja H. Matisonu. Gada beigās biedrībā bija jau 48 biedri. 1921. gada 14. janvāra sēdē valde biedrībā uzņēma vēl 6 biedrus, to starpā meistaru K. Bētiņu. Pēc divām nedēļām 28. janvārī biedrības pilnsapulce atkārtoti par priekšnieku apstiprināja Matisonu, bet Kārli Bētiņu, ievērojot viņa nopelnus šahā, vienbalsīgi ievēlēja par goda biedru. Biedrības spēļu vakaros populāri bija handikapa turnīri un simultanspēles seansi. Bet 1921. gadā sākto biedrības meistarības turnīru pabeidza tikai 1923. gadā. Par uzvarētāju kļuva H. Matisons, aiz sevis atstājot F. Apšenieku un A. Hartmani. Rosīgs biedrībai un tās dalībniekiem bija 1924. gads. Tā pirmajos mēnešos biedrība ņēma dalību Latvijas Šaha savienības dibināšanās sagatavošanā un no 13.- 23. aprīlim tās 1. kongresā. [1]

Rīgas Šaha klubs (1924—1936)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1924. gada aprīlī biedrības pilnsapulce nolēma biedrību pārdēvēt par Rīgas Šaha klubu. šai laikā biedrībā bija 83 biedri. Par kluba priekšsēdētāju ievēlē Fr. Apšenieku. Biedrības biedri H. Matisons, F. Apšenieks un K. Bētiņš sekmigi pārstāvēja Latviju Parīzes olimpiādē. 1924.gada 5. augustā notika kluba ārkārtas pilnsapulce, kurā par kluba goda biedriem ievēlēja olimpiādes uzvarētājus Hermani Matisonu un Frici Apšenieku, kā arī sekmīgā starta veicinātājus Voldemāru Zāmuēlu, Ringoldu Kalningu un Arvīdu Kalniņu. [1] 1925. gada 18. martā kluba biedru pilnsapulce par valdes prieksēdētāju ievēlēja A. Kannenbergu. Klubā tika organizēti jauni interesanti pasākumi: 1)1925. gada 30. martā "baltās un sarkanās rozes" mačs; 2) 1926. gada 17. janvārī senioru un junioru sacīkste; 3) 1926. gadā 21. februārī inkognito mačs. Diemžēl, A. Kannenberga enerģiskā darbība bija bagāta ar konfliktiem. Viņš, atbalstīdams savu draugu H. Matisonu, it kā atbīdīja F. Apšenieku, un rezultātā notika šķelšanās. 1926. gadā daļa Rīgas šaha kluba biedru, ar F. Apšenieku priekšgalā, no kluba izstājās un nodibināja atsevišķu šaha biedrību Šaha klubs "Dāma". [2] Rīgas Šaha klubs šaha popularizēšanai bieži rīkoja simultanspēles seansus. Sevišķi populāri bija ārzemju spēcīgāko lielmeistaru seansi. Līdz 1927. gadam tika sarīkoti 5 šādi seansi.[3]

Seansa devējs Datums Partiju skaits Seansa ilgums Rezultāts %
Aļehins 13.05.1921 28 5 st 15 min +26; -1; =1 94,6
Aļehins 20.05.1921 28 4 st 30 min +26; -1; =1 94,6
Bogoļubovs 28.02.1925 43 6 st 15 min +22; -14; =7 59,3
Rēti 02.01.1626 35 7 st +17; -8; =10 62,9
Kostičs 11.05.1926 32 8 st 30 min +12; -6; =14 59,4

Šaha klubs "Dāma" (1926—1936)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunā kluba dibināšanas sapulce notika 1926. gada 12. septembrī. Par kluba priekšsēdētāju ievēlēja F. Apšenieku. Klubs iestājās Latvijas Šaha savienībā. 1926. gada decembra beigās notika 2. Latvijas Šaha kongress, kurā uzvaru un goda nosaukumu "Latvijas Šaha meistars" ieguva F. Apšenieks. 1927. gada 1. martā F. Apšenieks no valdes sastāva izstājās un viņa vietā par kluba priekšsēdētāju ievēlēja F. Mierkalnu.

1936. gada 6. maijā valde nolēma apvienoties vienā organizācijā ar Rīgas Šaha klubu.

Apvienotā Rīgas Šaha biedrība 1936—1938)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936. gadā Rīgas Šaha kluba un Šaha kluba "Dāma" apvienošanas rezultātā tika izveidotā šaha organizācija ar nosaukumu "Apvienotā Rīgas Šaha biedrība".

Latvijas Šaha biedrība (1938—1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. gadā Apvienotā Rīgas Šaha biedrība mainīja savu nosaukumu uz "Latvijas Šaha biedrība". [4]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lielmeistara Ārona Nimcoviča tēvs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 "Latvijas Šaha biedrība un tās priekšteces" — Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 9. - 19. lpp.
  2. Šaha Māksla :Latvijas Šaha savienības oficiāls orgāns [žurnāls]. Rīga : Seglenieks, N., 1937-1939.—№ 51, 179. lpp.
  3. Laikraksts "Latvis" Nr. 1383 (18.05.1926), 4. lpp.
  4. Šaha Māksla № 27/1938, 143. lpp., 2. sleja.