Rīgas Šaha biedrība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rīgas Šaha biedrība (RŠB) bija 1890. gadā vācbaltiešu dibināta šaha organizācija.[1]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan līdz 1890. gadam Rīgā pie amatniecības biedrības un Rīgas Latviešu biedrības bija nelieli šaha pulciņi, kuros apmeklēja toreiz stiprākie Rīgas šahisti skolotāji Hūgenbergers, Ziemelis, firsts Urusovs, zvērinātie advokāti F. Veinbergs, V. Zāmuēls un citi, labi organizēta šaha dzīve sākās tikai pēc Rīgas Šaha biedrības nodibināšanas. Par biedrības dibināšanu galvenokārt jāpateicas žurnālistam, skolotājam un dzejniekam Andrejam Ašarinam, kas 1979. gadā ieradās Rīgā no Pēterburgas. Ašarins, būdams labs šahists un augsti izglītots cilvēks, ātri vien pulcēja ap sevi plašu šaha līdzjutēju grupu, kas kļuva par pamatu jaundibinātai Rīgas Šaha biedrībai. Biedrības dibināšanas sapulce, kas notika 1890. gada 5. aprīlī, Ašarinu ievēlēja par biedrības pirmo priekšsēdētāju. Bez Ašarina pie biedrības stiprākiem spēlētājiem piederēja profesors P. Bols, S. Nimcovičs[P 1], brāļi R. un K. Bētiņi, Baltijas meistari V. fon Štamms un A. Hartmanis, virsskolotājs V. Svensons, P. Kerkoviuss, T. Germans, Dr. T. Vankins, redaktors K. Kupfers, inženieris A. Vaits, zvērināts advokāts V. Zāmuēls, A. Gīze[P 2], N. Elisons un citi.

Biedrības darbība līdz 1. pasaules karam (1890—1915)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čigorins un Ašarins Rīgā 1892. gada septembrī

Rīgas Šaha biedrība īrēja Lielās ģildes nama apakšējo zāli, kur ik gadus notika dažādi turnīri. Pēc biedrības uzaicinājuma Rīgā viesojās un simultanspēles seansus sniedza vairāki pazīstami šahisti Čigorins (1892), Tarašs (1893), Šiffers (1894). 1895. gadā Ašarins sliktās veselības dēļ no biedrības vadības atteicās un par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja O. fon Hākenu. Šaha uzplaukums Rīgā turpinājās, 1898. gadā pēc Čigorina ieteikuma Rīgas Šaha biedrība uzņēmās Baltijas Šaha savienības organizatora pienākumus un 1899. gadā 23. aprīlī Rīgā pirms dažiem mēnešiem O. fon Hakena vietā ievēlētais biedrības priekšsēdētājs Pauls Teodors Kerkoviuss atklāja 1. Baltijas Šaha savienības kongresu. 1907. gadā RŠB Liepājas vietā uzņēmās arī 4. Baltijas Šaha savienības kongresa rīkošanu.

Pazīstamu visā šaha pasaulē biedrību un līdz ar to Rīgu darīja korespondencsacīkstes ar pilsētām Orlu, Stokholmu un divreiz ar Berlīni un Maskavu. Rīdzinieki uzvarēja visos sešos mačos ar iespaidīgu rezultātu 10 : 2. Kara gados biedrības darbība apsīka.

Biedrības darbība pēc Latvijas valsts nodibināšanās (1922—1939)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1922. gadā 30. oktobrī biedrība darbību atjaunoja. Par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja Augustu Lītu. Biedrības biedru skaits bija samazinājies, vairāki biedrības biedri bija miruši un pēc Latvijas valsts nodibināšanās daudzi latviešu šahisti, ieskaitot K. Bētiņu, H. Matisonu, F. Apšenieku un citus, bija pārgājuši uz latviešu šahistu 1898. gadā dibināto 2. Rīgas Šaha biedrību.[2] 1924. gadā biedrība iestājās jaundibinātājā Latvijas Šaha savienībā. Biedrība regulāri rīkoja savus tradicionālos turnīrus, kuros paretam piedalījās arī vadošie Latvijas šahisti no citām biedrībām. Biedrības preses oficiālais orgāns bija laikraksta Rigasche Rundschau šaha nodaļa.

Sakarā ar vācbaltiešu izceļošanu biedrība 1939. gada 4. novembrī tika slēgta.[3]

Biedrības priekšsēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lielmeistara Ā. Nimcoviča tēvs.
  2. Problēmista E. Gīzes tēvs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Rīgas Šaha b–ba (1880—1939)" — Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 6. - 9. lpp.
  2. Rigashe Rundschau Nr. 248 (03.11.1923) (vāciski)
  3. Rigashe Rundschau Nr. 247 (28.10.1939) (vāciski)