Laukšpats
USGOV.jpg)
Laukšpats[1] ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu. Visi laukšpati ir silikātu minerāli — tektosilikāti. Iespējams, ka pat 60% Zemes garozas sastāv no laukšpatiem. Arī Latvijā laukšpati ir vieni no parastākajiem minerāliem, kas atrodami granīta un vairāku citu iežu laukakmeņos.
Laukšpati kristalizējas no magmas gan intruzīvajos, gan ekstruzīvajos iežos. Tie bieži sastopami arī metamorfajos iežos un nogulumiežos. Laukšpati iežos sastopami kā kompakti graudi un kristāli, kā dzīslas. Ir ieži, kas sastāv tikai no laukšpatiem, piemēram anortozīts.
Laukšpatu cietība svārstās no 6 līdz 6,5, tiem raksturīga monoklīnā singonija vai triklīnā singonija. Laukšpatiem var būt visdažādākās krāsas — tie ir bezkrāsas līdz melni, sārti, sarkani, zaļi, zili un brūni. Svītras krāsa vienmēr būs balta.
Dažādajiem laukšpatu veidiem raksturīga pakāpeniska ķīmiskā sastāva pāreja. Nosakot konkrētu laukšpata veidu, tiek noteikts ķīmisko elementu procentuālais saturs minerālā. Izdala trīs galējos laukšpatu minerālus:
- Kālija laukšpats (trīs polimorfie veidi ir ortoklazs, sanidīns un mikroklīns) — KAlSi3O8
- Albīts — NaAlSi3O8
- Anortīts — CaAl2Si2O8
Pārējo laukšpatu ķīmiskais sastāvs būtībā ir šo trīs laukšpatu ciets šķīdums dažādās proporcijās, tomēr ir arī laukšpati, kas nātrija, kalcija vai kālija vietā satur bāriju vai amonija grupu NH4 un alumīnija vietā — boru. Mikroklīns un anortīts reti veido cietos šķīdumus, taču abu pārējo veidu cietie šķīdumi ir izplatīti.
Sārmainie laukšpati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ciets mikroklīna un albīta šķīdums tiek saukts par sārmaino laukšpatu. Sārmainajiem laukšpatiem piemīt raksturīga virsmas struktūra — pertīti. Tie ir radušies, atdziestot šī minerāla masai un šādi izpaužoties sastāva neviendabībai minerāla kristālā. Granītos pertītus nereti var redzēt ar neapbruņotu aci.
Plagioklazi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ciets albīta un anortīta šķīdums tiek saukts par plagioklazu. Plagioklaza sērijas laukšpatus iedala smalkāk pēc anortīta satura (iekavās — procentuāls anortīta saturs minerālā):
- Albīts (0 — 10)
- Oligoklazs (10 — 30)
- Andezīns (30 — 50)
- Labradorīts (50 — 70)
- Bitovnīts (70 — 90)
- Anortīts (90 — 100)
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pateicoties savai lielajai izplatībai un vērtīgām īpašībām, laukšpati ir guvuši diezgan plašu pielietojumu.
- Keramikas izejviela, tai skaitā mākslīgo zobu izgatavošanai;
- Glazūru izgatavošanas izejviela;
- Daži laukšpati (sanidīns, labradors, amazonīts) ir lieliski dārgakmeņi pateicoties unikālām īpašībām un krāsām.
- Laukšpatus var izmantot termoluminescences datēšanai un optiskajai datēšanai ģeoloģiskajos un arheoloģiskajos pētījumos.
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Nosaukums veidots no divām valodām — "lauks", kura pielietojums šiem minerāliem latviešu valodā caur vācu valodu ienācis no zviedru valodas un "špats" — sākotnēji vācu valodas jēdziens, kas apzīmē minerālu, kas nav metālu rūda.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laukšpats.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|