Lauka drudzenīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lauka drudzenīte
Gentianella campestris (L.) Börner
Lauka drudzenīte
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGenciānu rinda (Gentianales)
DzimtaGenciānu dzimta (Gentianaceae)
ĢintsDrudzenītes (Gentianella)
SugaLauka drudzenīte (Gentianella campestris)
Sinonīmi
Gentiana campestris (L.)
Lauka drudzenīte Vikikrātuvē

Lauka drudzenīte (latīņu: Gentianella campestris) ir mainīga izskata augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī, kurā nodala vairākas pasugas. Savvaļā tā ir nevienmērīgi sastopama Eiropā - reti Eiropas dienvidu un centrālajā daļā, taču salīdzinoši biežāk ziemeļrietumu daļā, pļavās un piejūrās. Baltijas jūras austrumu piekrastē ir sastopama ļoti reti - galvenokārt pasuga G.c. ssp. baltica (Murb.) Á. et D.Löve (syn. G. baltica (Murb.) Börner).

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauka drudzenīte ir divgadīgs, 3-25 cm garš, tumši zaļš un drukns lakstaugs. Stublājs ir taisns, kails, tas pie pamata vai stublāja lejasdaļā zaro. Auga zari ir īsi un stāvi. Pie stublāja pamata nereti ir iepriekšējā gada rozetes lapu paliekas.

Apakšējās lapas rozetē ir otrādi olveidīgas vai lāpstveidīgas, aptuveni 1,2-3 cm garas un 0,5-1 cm platas, to gals ir strups vai noapaļots, tās ir visplatākās lapu augšdaļā. Stublāja apakšējās lapas ir iegarenas, strupas, aptuveni 1,3-2 cm garas un ap 0,5 cm platas. Augšējās lapas ir iegarenas vai lancetiskas, to mala ir sīki dziedzeraini skropstaina.

Ziedu ir nedaudz - parasti 5-15. Tie ir skarveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā un augšējo lapu žāklēs. Kauss ir zvanveidīgs, aptuveni 1-2 cm garš. Divi no kausa zobiņiem ir smaili un plati olveidīgi, pārsedzas ar diviem pamīšus šauri lineāriem un smailākiem zobiņiem. Zieda vainags ir četrdaļīgs, stobrveida un tumšzils. Tas ir aptuveni 1,5-3 cm garš un ap pusotru reizi garāks nekā kauss, vainaga daivas ovālas. Auglis ir divvāršņu pogaļa ar īsu kātiņu.

Pēc ziedēšanas laika un stublāja posmu skaita nodala 2 pasugas:

  • ar 3-5 posmiem, zied no maija līdz jūlijam; vai
  • ar 4-11 posmiem, zied vēlu rudenī - no jūlija beigām līdz oktobrim.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]