Genciānu dzimta
Izskats
| Genciānu dzimta Gentianaceae | |
|---|---|
|
Gentiana pumila | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Genciānu rinda (Gentianales) |
| Dzimta | Genciānu dzimta (Gentianaceae) |
|
| |
Genciānu dzimta (latīņu: Gentianaceae) ir gandrīz kosmopolītiskas izplatības viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (reti koku) dzimta genciānu rindā.
Dzimtai ir raksturīgas veselas lapas, kas uz stublājas parasti ir pretējas vai izvietotas mieturos; pielapju nav, kā arī ziediem ir raksturīgas 4-5, kopā saaugušas kauslapas un vainaglapas.
Zināmas līdz 1650 sugām, kurām visaugstākais izplatības biežums ir mērenā klimata un subtropu joslas kalnu apvidos. Latvijā atmatās, pļavu un zāļu purvos ir sastopamas 8 sugas:[1]
- Čemuru augstiņš (Centaurium erythraea),
- Jūrmalas augstiņš (Centaurium littorale),
- Skaistais augstiņš (Centaurium pulchellum),
- Krustlapu drudzene (Gentiana cruciata),
- Tumšzilā drudzene (Gentiana pneumonanthe),
- Rūgtā drudzenīte (Gentianella amarella),
- Lauka drudzenīte (Gentianella campestris),
- Dūkstu drudzenīte (Gentianella uliginosa),
- Ziemas svertija (Swertia perennis).
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Genciānu dzimta - Gentianaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-09.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Genciānu dzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)