Havra

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Le Havre)
Jump to navigation Jump to search
Havra
pilsēta
La Havre
Havra
Karogs: Havra
Karogs
Emblēma: Havra
Emblēma
Havra (Francija)
Havra
Havra
Havra (Eiropa)
Havra
Havra
Koordinātas: 49°29′24″N 0°06′00″E / 49.49000°N 0.10000°E / 49.49000; 0.10000Koordinātas: 49°29′24″N 0°06′00″E / 49.49000°N 0.10000°E / 49.49000; 0.10000
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Normandija
Departaments Piejūras Sēna
Apgabals Havras apgabals
Dibināta 1517
Administrācija
 • Mērs Eduārs Filips (2020 — pašlaik)[1]
Platība
 • pilsēta 46,95 km2
 • pilsēta 194,9 km2
 • aglomerācija 678,4 km2
Iedzīvotāji (2017. gada 1. janvāris)
 • pilsēta 170 147
 • blīvums 3 600/km²
 • urbānā teritorija 242 474[3]
 • aglomerācija 293 361[2]
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) +2 (UTC)
Mājaslapa [1]
Havra Vikikrātuvē

Havra (franču: Le Havre) ir ostas pilsēta Francijas ziemeļrietumos, Normandijas reģionā, Piejūras Sēnas departamentā. Tā atrodas Sēnas upes grīvā, Lamanša krastā. Havra ir visapdzīvotākā Augšnormandijas pilsēta, lai gan lielākās Havras konurbācijas kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Ruānas. Pēc Reimsas tas ir arī otra lielākā subprefektūra Francijā. Pilsētas nosaukums Le Havre nozīmē osta.

Pilsētu 1517. gadā dibināja Francijas karalis Fransuā I. Ekonomisko attīstību pilsētai agrīnajā mūsdienu periodā apgrūtināja reliģiskie kari, konflikti ar Angliju, epidēmijas un vētras. Sākot ar 18. gadsimta beigām Havra sāka attīstīties, un osta vispirms sāka nodarboties ar vergu tirdzniecību, bet pēc tam ar citu starptautisko tirdzniecību. Pēc 1944. gada sprādzieniem Ogista Perrē firma sāka pārbūvēt pilsētu. Naftas, ķīmiskās rūpniecības un automobiļu rūpniecība bija dinamiska Trente Glorieuses laikā (pēckara uzplaukums; 1945 — 1975), bet 1970. gadi iezīmēja okeāna laineru zelta laikmeta beigas un ekonomiskās krīzes sākumu: iedzīvotāju skaits samazinājās un pieauga bezdarba līmenis.

1900. gada vasaras un 1924. gada vasaras olimpisko spēļu laikā, kad tās rīkoja Francijas galvaspilsēta Parīze. Havrā tika aizvadītas burāšanas sacensības.

No 1990. līdz 2000. gadam pilsēta piedzīvoja vairākais izmaiņas. Pašvaldību vēlēšanās uzvarēja labējie spēki, kuri centās attīstīt pakalpojumu nozari un iedibināt jaunas nozares. Port 2000 projekts palielināja kontenerostas ietilpību, lai tā konkurētu ar Ziemeļeiropas ostām, pārveidoja pilsētas dievidu rajonus un ostā atgrieza okeāna lainerus. Mūsdienu Havru joprojām dziļi ietekmē tās nodarbinātība un jūrniecības tradīcijas. Havras osta ir otra lielākā Francijā pēc Marseļas ostas, taču tā ir lielākā Francijas konteinerosta.

2005. gadā Havras centrālo daļu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Andrē Malro modernās mākslas muzejs ir otrais lielākais muzejs Francijā pēc impresionistu gleznu skaita.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Havra reiz bija zināma kā auksta un drūmi pelēka pilsēta. Pilsētas iedzīvotāji ir daudz mainījuši, un tas ir atzīmēts ar esošajiem uzlabojumiem. Par pilsētu tagad runā kā Francijas Brazīliju.

Havrā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]