Leonards Latkovskis vecākais (dzimis 1905. gada 14. septembrī Varakļānu pagasta Bokānos; miris 1991. gada 30. jūlijā Luisvilā, ASV) bija latviešu valodnieks un rakstnieks, latgaliešu etnogrāfs un folklorists.[1]
Dzimis 1905. gadā Varakļānos. Pēc Varakļānu vidusskolas absolvēšanas 1926. gadā uzsāka filoloģijas studijas Latvijas Universitātē, līdztekus studijām strādāja par Pļaviņu pilsētas ģimnāzijas skolotāju, bet 1933. gadā sāka mācīt Aglonas klasiskajā ģimnazijā, ko vadīja Aloizs Broks.
Vēlāk strādāja par Kārsavas ģimnāzijas direktoru. Precējies ar Albīnu Putāni, deviņi bērni, tostarp dēls Leonards Latkovskis (1943—2015).[2]
Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tad 1950. gadā uz ASV, kur bija Belarmines koledžas profesors svešvalodu katedrā 25 gadus, mācot grieķu, latīņu, ebreju, franču, spāņu, vācu, krievu, itāļu un poļu valodu.[3] Trimdā publicēja vairākus etnogrāfiskus pētījumus par Latgales kultūru un lugas.
Pēc viņa nāves pie Varakļānu pils ieejas atklāta piemiņas plāksne.