Leonards Latkovskis (valodnieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par valodnieku. Par citām jēdziena Leonards Latkovskis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Leonards Latkovskis, seniors
Personīgā informācija
Dzimis 1905. gada 14. septembrī
Varakļānu pagasts, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1991. gada 30. jūlijā (85 gadi)
Luisvila, Kentuki, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība Latvietis
Dzīvesbiedre Albīna Putāne
Bērni Leonards Latkovskis, juniors
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latgales folkloras un etnogrāfijas pētīšana

Leonards Latkovskis, seniors (dzimis 1905. gada 14. septembrī Varakļānu pagasta Bokānos; miris 1991. gada 30. jūlijā Luisvilā, ASV), bija latviešu valodnieks un rakstnieks, latgaliešu etnogrāfs un folklorists.[1] Mācījās Varakļānu vidusskolā. 1926. gadā uzsāka filoloģijas studijas Latvijas Universitātē, līdzās studijām strādāja par Pļaviņu pilsētas ģimnāzijas skolotāju, bet 1933. gadā sāka mācīt Aglonas klasiskajā ģimnazijā, ko vadīja Aloizs Broks. Vēlāk strādāja par Kārsavas ģimnāzijas direktoru. Precējies ar Albīnu Putāni, deviņi bērni, tostarp dēls Leonards Latkovskis, juniors (1943—2015).[2]

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tad 1950. gadā uz ASV, kur bija Belarmines koledžas profesors svešvalodu katedrā 25 gadus, mācot grieķu, latīņu, ebreju, franču, spāņu, vācu, krievu, itāļu un poļu valodu.[3] Trimdā publicēja vairākus etnogrāfiskus pētījumus par Latgales kultūru un lugas.

Pēc viņa nāves pie Varakļānu pils ieejas atklāta piemiņas plāksne.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Do you speak English? : my English reader. Neuötting am Inn: V. Locis, 1948. (angļu valodas mācību grāmata)[4]
  • Direktors Dr. A. Broks. Minchenē, 1954.
  • Latgaļu literaturas vēsture. Minchene: Latgal̦u izdevnīceiba, 1957. (kopā ar Miķeli Bukšu)
  • Kōzas: Latgolas tradiciju ludzeņa (autors: Dekters). Minchene: Latgal̦u izdevnīceiba, 1958, atkārtots izdevums — Rēzekne: Latgolas Kulturas Centrs, 1990.
  • Dzymtōs zemes ļaudis. Minchene: Latgaļu izdevnīceiba, 1966.
  • Latgal̦u uzvōrdi, palames un dzymtas. Minchene: Latgal̦u izdevnīceiba, 1968.
  • Dorvas cīma ļaudis (autors: Dekters). Minchene: Latgal̦u izdevnīceiba, 1970.
  • Latgal̦u uzvōrdi, palames un dzymtas, II. daļa. Minchene: Latgal̦u izdevnīceiba, 1971.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Spoģis A. Miris prof. Leonards Latkovskis. "Literatūra un Māksla" 1991. gada 9. augustā
  • Lasis F. Piedod, ka nepastāstīju — Daugavai krāču sen vairs nav... "Staburags", 1991. gada 17. augustā
  • Borbals Ādolfs. Kārsavas ģimnāzijas direktoru atceroties. "Ludzas Zeme", 1995. gada 13. septembrī
  • Lasis Fricis. Skolotāja mācība. "Ziņas" — Kuldīga, 1996. gada 24. februārī
  • Jaunzeme A. Leonardam Latkovskim — 95. "Varakļōnīts", Nr. 10, 2000. gada oktobrī
  • Salceviča Ilona. Ar savu stāju, ticību, tradīciju pasaules vējos. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 97, 2003. gada 1. jūlijā
  • Salceviča Ilona. Rūtoj saule, rūtoj bite: Jāņi latgaliešu rakstos. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 99, 2004. gada 22. jūnijā
  • Bukšs Miķelis. Par mūsu ievērojamiem novadniekiem. "Varakļōnīts", Nr. 9, 2004. gada septembrī

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. letonika.lv
  2. «WordPress.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. novembrī. Skatīts: 2017. gada 17. martā.
  3. PAR AGLONU ANGĻU VALODĀ "Jaunā Gaita" Nr. 261. (2010)
  4. worldcat.org