Pāriet uz saturu

Varakļānu pagasts

Vikipēdijas lapa
Varakļānu pagasts
Novads: Varakļānu novads
Centrs: Stirnienes muiža
Kopējā platība:[1] 99,2 km2
 • Sauszeme: 97,5 km2
 • Ūdens: 1,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 604
Blīvums (2024): 6,2 iedz./km2
Izveidots: 1872. gadā
Varakļānu pagasts Vikikrātuvē

Varakļānu pagasts ir viena no Varakļānu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, Madonas novada Barkavas pagastu, Jēkabpils novada Atašienes pagastu, Preiļu novada Sīļukalna pagastu un Rēzeknes novada Dekšāru pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējā pagasta teritorija ir 99170 ha, no tiem meži aizņem 2870 ha, lauksaimniecības zeme 5357 ha.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strodauka

Cauri pagastam tek Kažauka, Malmuta, Teicija, Varakļānu strauts, Kažova un Brieža grāvis, pagastā atrodas daļa no Meirānu kanāla.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās ziņas vēsturiskos dokumentos par Varakļānu pagastu ir no 1872. gada. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagasta teritorija bija 290,6 km² un tajā dzīvoja 7582 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Atspuku, Bērzkalnieku, Dekšāres, Kristeļu, Maurānu, Strodu un Varakļānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Varakļānu ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Varakļānu (1949-1956), Viļānu (1956-1962), Rēzeknes (1962-1963) un Madonas (pēc 1963. gada) rajonos. Varakļānu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Bērzkalnieku ciema kolhoza «Gaišais ceļš» teritoriju, 1954. gadā — likvidētos Strodu un Maurānu ciemus. Varakļānu ciemu likvidēja 1956. gadā, teritoriju pakļaujot Varakļānu pilsētai kā Varakļānu lauku teritoriju. 1962. gadā padomju saimniecības «Varakļāni» teritoriju pievienoja Murmastienes ciemam, bet 1965. gadā likvidēto Stirnienes ciemu pievienoja Varakļānu lauku teritorijai. 1973. gadā Varakļānu ciemu atjaunoja, tā teritorijā iekļaujot Varakļānu lauku teritorijas kolhoza «Latgale» teritoriju. 1979. gadā Varakļānu ciemam pievienoja daļu Murmastienes ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Varakļānu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Varakļānu novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19691 318—    
19791 247−5.4%
GadsIedz.±%
19891 062−14.8%
20001 055−0.7%
GadsIedz.±%
2011795−24.6%
2021573−27.9%

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varakļānu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[7]
Latvieši (559)
  
95.4%
Krievi (17)
  
2.9%
Cita un neizvēlēta (10)
  
1.7%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotas vietas ir Stirnienes muiža (pagasta centrs), Kokari (bijušais pagasta centrs) un Stirniene (Stiernine). Grozas, Puntuži.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cauri pagastam iet šoseja Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12), 1. šķiras autoceļš Madona-Varakļāni (P84) un dzelzceļa līnija Rēzekne - Krustpils, pagastā atrodas Stirnienes dzelzceļa stacija.

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP
  7. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.