Kārsava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārsava
pilsēta
Kārsavas kultūras nams
Kārsavas kultūras nams
Ģerbonis: Kārsava
Ģerbonis
Kārsava (Latvija)
Kārsava
Kārsava
Koordinātas: 56°47′02″N 27°41′05″E / 56.78389°N 27.68472°E / 56.78389; 27.68472Koordinātas: 56°47′02″N 27°41′05″E / 56.78389°N 27.68472°E / 56.78389; 27.68472
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Kārsavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Karsau
latgaliešu: Kuorsova
Platība
 • Kopējā 3,9 km2
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[1]
 • kopā 2 264
 • blīvums 580,5/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5717
Kārsava Vikikrātuvē

Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos netālu no Krievijas robežas, Kārsavas novada centrs. Pilsēta atrodas Rītupes kreisajā krastā pie PēterburgasViļņas dzelzceļa līnijas un autoceļu A13, P48, P49 un P50 krustojumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latgaļi Kārsavas tagadējā teritorijā dzīvo apmēram kopš 8. gadsimta. Kārsava, izsenis apdzīvota vieta ar vairākiem latgaļu pilskalniem, izvietojusies Rītupes krastā 31 km uz ziemeļiem no Ludzas. 12.-13. gs. sākumam Kārsavas teritorija ietilpa latgaļu valsts Atzeles novada Abelenes sastāvā.[nepieciešama atsauce]

Līdz 1763. gadam apdzīvotā vieta bija sādža, 1928. gada 11. februārī Kārsavai tika piešķirtas pilsētas tiesības.

Izšķirošu impulsu Kārsavas attīstībai par saimnieciski rosīgu miestu deva 1763. gadā uzceltā katoļu baznīca.[nepieciešama atsauce] Atrazdamās pie noslogota pasta ceļa starp Rēzekni un Ostrovu, vēlāk pie Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas, Kārsava izveidojās par tirdzniecības centru.

Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Malnavas Romas katoļu baznīca (1763. gads) – valsts arhitektūras piemineklis.
  • Kārsavas pareizticīgo baznīca (19. gadsimta pirmā puse) – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
  • Malnavas kapliča Kārsavā (19. gadsimta pirmā puse) – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārsava atrodas uz robežas starp Adzeles pacēlumu, Abrenes nolaidenumu un Zilupes līdzenumu, un Burzovas pauguraini, teritorijas reljefs ir lēzeni viļņots 96 - 112 m v.j.l., Kārsavu ietver Kārsavas gala morēnas paugurgrēdas nelielie pauguri, kuru relatīvais augstumus ir no 10 līdz 25 m. Augstākie punkti - ZR daļā Žurilovas kalns (123 m v.j.l.), DA daļā – Malnavas pacēlums (120 m v.j.l.). Pamatieži atrodas 80 –100 m v.j.l. Tos veido dolomīti un dolomītmerģeļi, bet pamatiežu virsmu sedz kvartāra nogulumi - galvenokārt smilšmāli, smiltis; nogulumu vidējais biezums variē robežās no 4,8 – 10,5 m, ZA daļā tas ir 3,9 m; Kūdras nogulumi sastopami Šņitkas ielejā. Gruntsūdens līmenis teritorijas lielākajā daļā ir 5 – 2 m no zemes virsas līmeņa. Paaugstināts gruntsūdens līmenis (2 - 1 m) ir dažviet gar upēm un virzienā uz Rītupi. Grunts nestspēja pilsētas teritorijā ir vidēji 1 – 2,5 kg /cm2.[2]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņu daudzums līdz 700 mm, aptuveni 500 mm no tiem nokrīt vasarā. Vidējā gada gaisa temperatūra ~ 4,5oC, vidējā gaisa temperatūra vasarā ir +17,6oC, bet ziemā - -7oC; siltākais mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais – februāris. Bezsala periods ilgst 185 – 235 dienas. Ziemas periodā zeme caursalst līdz 105 cm dziļumam, bet vidēji – 59 cm.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais sastāvs
Tautība Procenti
latvieši
  
65%
krievi
  
32%
citi
  
3%

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. http://www.karsava.lv/downloads.php?cat_id=2 Kārsavas teritorijas plānojums