Letjas mežs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Letjas mežs
Pădurea Letea
IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts)
Letea0.jpg
Sulinas atzars
Letjas mežs (Rumānija)
Letjas mežs
Letjas mežs
Atrašanās vieta Valsts karogs: Rumānija Tulčas žudecs, Rumānija
Tuvākā pilsēta Tulča
Koordinātas 45°20′24″N 29°32′13″E / 45.34000°N 29.53694°E / 45.34000; 29.53694Koordinātas: 45°20′24″N 29°32′13″E / 45.34000°N 29.53694°E / 45.34000; 29.53694
Platība 2825 ha
Dibināts 1938. gads

Letjas mežs (rumāņu: Pădurea Letea) ir valsts nozīmes aizsargājama teritorija Rumānijas galējos austrumos Donavas deltā, kas atbilst IUCN Ia kategorijai (stingra režīma dabas rezervātam) un atrodas Tulčas žudeca austrumos K.A. Roseti komūnā.[1]

Letjas mežs ir vecākais dabas rezervāts Rumānijā. Tas tika izveidots 1938. gadā, kad Rumānijas Ministru padome pieņēma lēmumu Nr. 645, pasludinot mežu par dabas rezervātu. Tas atrodas starp Donavas deltas Sulinas un Kilijas atzariem un tā platība ir aptuveni 2 825 ha. Mežs ir audzis Donavas un jūras smilšu sanesumos, tā teritorijā atrodas smilšu kāpas līdz 22 m augstumam.[2]

Šis mežs kļuva par pamatu vēlākajam Donavas deltas biosfēras rezervātam, kas pasludināts par pasaules mantojuma objektu. Saskaņā ar UNESCO Cilvēka un Biosfēras programmu 1992. gadā Donavas delta tika starptautiski atzīta par biosfēras rezervātu, ieskaitot Letjas mežu.[3]

Letjas mežs ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu, piemēram, Periploca graeca, savvaļas vīnogulāji, parastais apinis, efejas.[3][4]

Mežu galvenokārt veido baltā apse, piramidālā papele, parastā goba, parastais ozols, sudrabliepa, šaurlapu osis un melnalksnis. Tos papildina liela krūmu sugu daudzveidība.[4]

Tajā dzīvo arī bagātīgs faunas komplekss, tostarp kukaiņu piekūns, jūras ērglis, zaļā vārna, pupuķis, stepes odze, mežacūka, lapsa, meža kaķis, ondatra, jenotsuns. Rezervātā uzturas arī ap 2000 Donavas deltas savvaļas zirgu, kuru klātbūtni tur rezervāta vadība uzskata par nevēlamu,[5] bet dzīvnieku labturības organizācijas ieskata, ka kopš komunistu valdīšanas gadiem, kopš saimniekiem šos zirgus nabadzības un slimību dēļ nācās atlaist savvaļā,[2] tie kļuvuši par dabiskā kompleksa sastāvdaļu.[6] Daļa rezervāta ir no tiem nožogota.[2] Rezervātā ir identificētas aptuveni 1600 kukaiņu sugas,[4] tiek uzskatīts, ka tā ir ar insektiem visbagātākā teritorija Rumānijā.[7]

Vēsturiski reģionu apdzīvo ukraiņi un "lipovani" — krievu vecticībnieku pēcteči, kuru senči glābās šeit no Nikona represijām Krievijā.[2]

Caur rezervātu ved divi tūrisma maršruti, viens ar mašīnu pa smilšu grēdas virsotni, otrs zirgu pajūgā caur mežiem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]