Liborijs Depkins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Liborijs Depkins
Liborius Depkin
Personīgā informācija
Dzimis 1652. gada 30. augustā
Madliena, Zviedru Vidzeme
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1708. gada 2. decembrī (56 gadi)
Rīga, Zviedru Vidzeme, Zviedrija
(Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Tautība vācbaltietis

Liborijs Depkins (vācu: Liborius Depkin, 1652—1708) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs. Rīgas Jāņa baznīcas latviešu draudzes mācītājs (1690), Rīgas Domskolas rektors, Rīgas pilsētas konsistorijas piesēdētājs (1701), latviešu izdevumu redaktors un cenzors, latviešu valodas Bībeles pirmā izdevuma redakcijas komisijas loceklis. Latviešu garīgo dziesmu un "Vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīcas" autors.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1652. gada 30. augustā Madlienas draudzes novada luterāņu mācītāja Hieronīma Depkina un viņa sievas Katrīnas fon Dammas ģimenē.[2] Viņa vecāki mira 1657. gadā, kad Otrā Ziemeļu kara laikā izpostīto Vidzemi bija pārņēmis bads un mēris. Mācījās Rīgas bāreņu skolā un Domskolā. 1672. gadā viņš sāka teoloģijas studijas Greifsvaldes, tad Rostokas, Helmštetes universitātēs (1672) un Braunšveigas Collegium Carolinum (1673). Pēc studiju noslēguma Leipcigas universitātē Depkins 1676. gadā atgriezās dzimtenē un iestājās Zviedrijas karadienestā kā Knoringa pulka mācītājs, tulkoja Kārļa XI kara likumus latviešiem, kuri dienēja Zviedru Vidzemes armijā.

1680. gadā Depkins kļuva par Rīgas domskolas rektoru, bet 1681. gadā viņu iecēla par Limbažu draudzes novada mācītāju. Šajā gadā viņš apprecējās ar prāvesta Bartolomeja Štībnera (Stübner) meitu Annu, viņiem piedzima divi dēli Bartolomejs (1682–1746) un Georgs, meita Ģertrūde Elizabete.

1690. gada 22. martā Depkinu iesvētīja par Rīgas Jāņa baznīcas latviešu draudzes mācītāju. 1699. gadā viņš piedalījās latviešu dziesmu grāmatas Lettische Postill izdošanā, kurā bija ievietoti paralēlie G. Manceļa teksti. Pēc Lielā Ziemeļu kara sākuma 1701. gadā viņu iecēla par Rīgas pilsētas konsistorijas piesēdētāju. Kara laikā viņš strādāja pie Zviedrijas armijai domātās latviešu-vācu, vācu-latviešu vārdnīcas (publicēja paraugu ar 65 vārdiem un lūgumu lasītājiem tos papildināt līdz 1200 vārdiem) un "Vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīciņas" (Worterbuchlein, 1705) ar 1000 vārdiem 114 lappusēs. 1704. un 1705. gadā Depkins strādāja pie 16 000 vārdu lielas latviešu-vācu vārdnīcas izveides, kas palika manuskripta formā un glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā.[3]

Miris 1708. gada 12. decembrī Rīgā.[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīciņa (Worterbuchlein, 1705).
  • "Savādi kara tiesas likumi.." (1696): kara laika likumi, paredzēti latviešiem, kuri dienēja Zviedru Vidzemes armijā.
  • "Latviska dziesmu grāmata, iekš kā tik labi visādas vecas un jaunas garīgas dziesmas.." (1696), iekļauta baznīcas rokasgrāmatā "Latviska baznīcas, skolas un sētas grāmata.." (1703)
  • "Tā savu daždažādu noziegatnību, savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklētā un pazudinātā Jāņa Stakela.. gaudu dziesma.." (“Jāņa Stakles gaudu dziesma”, 1703)
  • Vācu-latīņu iegaumējamo vārdu saraksts Vocabularium.. skolu vajadzībām (1704)
  • Latviešu-vācu, vācu-latviešu vārdnīcas paraugs (Vortrab zu einem längst-gewünschten Lettischen Wörter-Buche, 1704)
  • Vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīciņa Worterbuchlein.. (1705)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Seniespiedumi latviešu valodā 1525–1855. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1999 (ietver Vortrab zu einem längstgewūnschten Lettischen Wörter-Buche... Riga: Nöller, 1704.)
  • Latviešu literatūras darbinieki. Rīga: Zinātne, 1965. 78. lpp.
  • Zemzare D. Latviešu vārdnīcas (līdz 1900. gadam). Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1961. 107. lpp.
  • Vortrab (q.v.). No jauna izdevis Haralds Biezais. Upsalā: Senatne, 1954.
  • Depkin L. Lettisches Wörterbuch, mehrentheils aller derer Wörter so in der lett. Bibel u. Allen andern in der lett. Sprache ausgefertigten Būchern befindl. Sind u. aus genauer Nachfrage der lett. Sprache kūndigen in Cur-u. Lieffland. Manuskripts Latvijas Akadēmiskā bibliotēkā, L. Dr. b. 5332, 5333. S. 559.
  • Lettisch-Deutsches Lexicon... Sampt einer kurtzen Grammatica… gestellet und ausgegeben von Johanne Langio, Pastoren zur Oberr und Nieder-Bartaw in Curland (1685). Manuskripts Heidelbergas universitātes bibliotēkā, Heid. Hs. 78. Izdevis Ernests Blese. Rīga: Latvijas Universitāte, 1936.
  • Wörter-Büchlein (Wie Etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch / Schwedisch / Polnisch und Lettisch Zu benennen seynd. Riga / Bey Georg Matth. Nöller 1705.) Vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā. 1705. gadā Rīgā iznākušās vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīcas faksimiliespiedums. Ar Pētera Vanaga komentāriem un latviešu vārdu indeksu. Stokholma: Memento, 1999. 111 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
  2. Martin Klöker: Liborius Depkin. In: Ostdeutsche Gedenktage 2008. Bonn 2008, S. 221–225
  3. Artūrs Ozols. Liborijs Depkins veclatviešu rakstu valodas vēsturē. Riga: Liesma, 1965. 340-346 lpp.
  4. Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas datubāze