Dzimis 1962. gada Rīgā. Mācījās Rīgas 6. vidusskolā. Studēja Latvijas Valsts UniversitātesFiloloģijas fakultātē (1980—1985) un Viļņas Universitātē (1982—1984), strādāja par LU Baltu valodu lektoru (1987—1996). 1988. gadā Viļņas Universitātē aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu tika ievēlēts par LU docentu (1994). 1998. gadā Viļņas Universitātē aizstāvēja habilitētā doktora grādu un tika ievēlēts par Vēsturiskās lingvistikas profesoru (1999).
Līdztekus kopš strādāja par Stokholmas Universitātes Baltu valodu lektoru (1996—2006) un 2006. gadā tika ievēlēts par šīs universitātes Baltu valodu profesoru.[1]
2024. gada 17. oktobrī par sasniegumiem latviešu — lietuviešu valodu tulkojumos, apmācībā, popularizēšanā un pētniecībā Pēteris Vanags saņēma Baltu balvu.[2]
Latviešu valoda Mālpils baznīcas grāmatās 17.–18. gadsimtu mijā. In: Pauloviča I. (sast.) Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads. Mālpils: Mālpils novada dome, 2016, 65–83.
Valoda ”Stāstos”. In: Blaufūss F.B. Vidzemes stāsti. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2015, 43–74.
Gothards Frīdrihs Stenders „Jauna ABC un lasīšanas mācība” un „Bildu ābice” – teksti jaunajā ortogrāfijā. Villerušs V. (sast.) Gotharda Frīdriha Stendera ābeces. Faksimili. Transkripcijas. Dokumentālas apceres. Rīga: Neputns, 2014, 9–47.
Valodas kopšanas un kultūras darbs Zviedrijā. In: Literārā valoda un normas lingvistiskajā praksē: Eiropas pieredze un tradīcijas. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2014, 22–46.
Latviešu literārās valodas attīstība. Stradiņš J. (galv. red.). Latvieši un Latvija. Akadēmiskie raksti. Jansone I., Vasks A. (atb. red.). I sēj. Latvieši. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013, 177–203.
Latviešu rakstu un to valodas izveide un attīstība 16.–18. gadsimtā. Veisbergs A. (red.). Latviešu valoda. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 201–240.
Līdz šim nezināms Kaspara Elversa vārdnīcas Liber memorialis letticus (1748) variants. Scientiae et patriae. Veltījums akadēmiķei profesorei Vairai Vīķei-Freibergai 75. dzimšanas dienā. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012, 291–304.
Lettiska. In: B. Andersson, R. Raag (eds.) Från Nyens skans till Nya Sverige. Språken i det Svenska Riket under 1600-talet. (Konferenser 78). Stockholm: Kungl. Vitterhets Historie och Antikvitets Akademien, 2012, 260–280. (zviedriski)
Problems of Standard Latvian in the 19th Century: Changes in the Language Planning and Changes in Planners, from Baltic-Germans to Latvians. In: Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Hrsg. von Konrad Maier. (Veröffentlichungen des Nordost-Instituts, Bd. 9). Wiesbaden: Harrassowitz Verlag, 2011, 199–207. (angliski)
The Latvian Vocabulary. In: L. Larsson (ed.) Wörter-Büchlein. A German-Swedish-Polish-Latvian Dictionary Published in Riga in 1705. (Slavica Suecana, Series A – Publications, vol. 2). Stockholm: Kungl. Vitterhets Historie och Antikvitets Akademien, 2010 (2011), 74–82.
Vanags P., Raag R. Die christliche Terminologie und die Verbreitung christlicher Personennamen im Estnischen und Lettischen im Zeitalter von Reformation und Konfessionalisierung. In: M. Asche, W. Buchholz, A. Schindling (Hgg.) Die baltische Lande im Zeitalter der Reformation und Konfessionalisierung. Teil 2. Münster: Aschendorf, 2010, 15–40. (vāciski)
Der Einfluss der Glückschen Bibelübersetzung auf die Entwicklung der lettischen Schriftsprache. In: Chr. Schiller, M. Grudule (Hgg.) „Mach dich auf und werde licht – Celies nu, topi gaišs“. Zu Leben und Werk Ernst Glücks (1654–1705). Akten der Tagung anlässlich seines 300. Todestages vom 10. bis 13. Mai 2005 in Halle (Saale). Wiesbaden: Harrassowitz, 2010, 159–178.
Die Literatur der Letten im Zeichen von Reformation und Konfessionalisierung. In: M. Asche, W. Buchholz, A. Schindling (Hgg.) Die baltische Lande im Zeitalter der Reformation und Konfessionalisierung. Teil 1. Münster: Aschendorf, 2009, 263–305.
Common Roots of the Latvian and Estonian Literary Languages. Kristiina Ross / Peteris Vanags (eds.). Frankfurt am Main etc: Peter Lang, 2008.
Language policy and linguistics under Ulmanis. In: The Ethnic Dimension in Politics and Culture in the Baltic Countries 1920–1945. Ed. by Baiba Metuzale-Kangere. Stockholm: Södertörns högskola, 2004, 121–140.
Luterāņu rokasgrāmatas avoti. Vecākā perioda (16. gs.–17. gs. sākuma) latviešu teksti. Rīga: Mantojums; Stokholma: Memento, 2000. 432 lpp.
"Wörter=Büchlein". Vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā. 1705. gada Rīgā iznākušās vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīcas faksimiliespiedums ar P. Vanaga kommentāriem un indeksu. Stokholma: Memento, 1999. 113 lpp.
Divskaņa au varianti visvecākajos latviešu rakstos – fonētikas vai rakstības jautājums? In: Savai valodai: Rakstu krājums veltījums Rūdolfam Grabim. Rīga: ZAV, 1997, 282–295.
Viduslejasvācu valodas fonoloģiskas sistēmas un rakstības ietekme pirmo latviešu rakstu valodā. Baltistica 32 (2), 1997, 165–178.
Latviešu valodas patskaņi un divskaņi: sistēma un rakstība visvecākā perioda rakstu avotos. Baltu filoloģija 7, 1997, 150–175.
Verbu pagātnes formas 16. gs.–17. gs. sākuma latviešu rakstu valodā un pagātnes celmu tālākais liktenis. Baltistica 31(2), 1996, 143–153.
1586. gada katehisma tekstu izcelsme (tēvreize, svētā kristība, debesu atslēgas jeb grēku piedošana, Svētais vakarēdiens). Res Balticae 2, 1996, 85–98.
16. gadsimta latviešu tekstu avoti. Baltu filoloģija 4, 1994, 27–42.
Locative in the Earliest Latvian Writings. Journal of Baltic Studies, Vol. XXIII, No. 4 (Winter 1992), 387–394.
Prūsų kalbos u- kamieno būdvardžiai. In: Colloquium pruthenicum primum. Warszawa: Unywersytet Warszawski, 1992, 85–91.
u- kamieno būdvardžių likimas lietuvių kalboje. Lituanistica 3, 1990, 75–82.
On Latvian Adjectives and Adverbs Having a Root-End k,g. Baltistica 26(1), 1990, 15–19.
On the History of Baltic u- Stem Adjectives. Baltistica 25(2), 1989, 113–122.
