Madliena
| Madliena | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Iela Madlienā | |
  Madliena | |
| Koordinātas: 56°50′43″N 25°9′18″E / 56.84528°N 25.15500°EKoordinātas: 56°50′43″N 25°9′18″E / 56.84528°N 25.15500°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ogres novads |
| Pagasts | Madlienas pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1250. gads |
| Augstums | 85 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 730 |
| Pasta nodaļa | LV-5045 Madliena |
Madliena ir apdzīvota vieta Ogres novada Madlienas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Abzas upes krastos pie autoceļa P32 40 km no novada centra Ogres un 76 km no Rīgas.
Apdzīvotā vieta sāka veidoties Livonijas krusta karu laikā pakļautajā Daugavas līvu zemē (vācu: Sissegal vai Sisselgal). Līdz 1438. gadam te tika uzcelta Marijas Magdalēnas baznīca, kas, iespējams, deva Madlienai tās latvisko nosaukumu.[3] Pastāv leģenda, ka šī baznīca uzcelta uz lībiešu vadoņa Kaupo meitas vai mazmeitas Magdalēnas kapa.[4] 13.—16. gadsimtā tā bija Rīgas arhibīskapijas Letu gala Madlienas draudzes novada centrs, vēlāk Pārdaugavas Livonijas hercogistes, Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas sastāvā.
1925. gadā Madlienai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Pašreizējā apbūves un ar to saistītās infrastruktūras izveidošana uzsākta 1960. gados, lielākie būvniecības darbi veikti 1960.—1990. gados.
Madlienā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, pirmskolas izglītības iestāde "Taurenītis", Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola, kultūras nams, bibliotēka, bāriņtiesa, vispārējā tipa pansionāts "Madliena", pasts, luterāņu baznīca. Bijušajā veikalā darbojas Madlienas novadpētniecības muzejs.[5]
No 1984. gada oktobra līdz 2022. gada 26. aprīlim Madlienas centrā blakus baznīcai atradās piemiņas akmens, kurš bija veltīts Sarkanās armijas ienākšanai Madlienā 1944. gada 28. septembrī, līdz to demontēja Ogres novada pašvaldība pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā.[6][7][8]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Iedzīvotāji |
|---|---|
| 1935 | 142[9] |
| 1989 | 1034 |
| 2000 | 1076 |
Novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kārlis Hūns (1830—1877) — gleznotājs, vēsturiskā žanra aizsācējs latviešu glezniecībā.
- Antons Benjamiņš (1860—1939) — uzņēmējs un žurnālists.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Madlienu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Madlienas pagasta teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksts[novecojusi saite]
- ↑ «Madlienas lepnums: baznīcas kanceli darinājis skolotājs un ērģelnieks Kārlis Frīdrihs Hūns». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2021-01-22.
- ↑ «Madliena, kur zirgs pa kāpnēm vests un zābaku zoles darinātas». lr1.lsm.lv. 2017-05-21. Skatīts: 2022-04-29.
- ↑ B. Ranga. «Lai ar sirdi saprastu». Padomju Ceļš (119), 1984-10-04. 2. lpp. Skatīts: 2022-04-30.
- ↑ LETA. «Foto: Madlienā demontē padomju okupācijas pieminekli». delfi.lv (latviešu), 2022-04-26. Skatīts: 2022-04-29.
- ↑ «FOTO: Madlienā ar ekskavatoru demontēts padomju okupācijas piemineklis». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-29.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.