Liekam būt
| Liekam būt | |
|---|---|
 | |
| Žanrs | Drāma |
| Režisors | Aloizs Brenčs |
| Scenārija autors | Andris Kolbergs |
| Galvenajās lomās |
Vitauts Tomkus Valdemārs Zandbergs Astrīda Kairiša |
| Mūzika | Ivars Vīgners |
| Operators | Rihards Pīks |
| Studija | Rīgas Kinostudija |
| Izdošana | 1976 |
| Ilgums | 91 minūte |
| Valsts |
.svg){kind=small} LPSR |
| IMDb profils | |
"Liekam būt" ir 1976. gada latviešu padomju mākslas filma. Filmas režisors ir Aloizs Brenčs. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Andra Kolberga tāda paša nosaukuma garā stāsta.
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Voldemārs Vīters, izcietis septiņu gadu cietumsodu, atbrīvots no apcietinājuma. Viņam ir 46 gadi un nav ģimenes. Jāatgriežas dzīvoklī, kur dzīvo māsa un viņas draugs Petaks. Vecie paziņas Teksis un Bomis joprojām nodarbojas ar pretlikumīgām lietām, bet tuvs draugs Arnis un bijušais kompanjons Petaks dzīvo normālu dzīvi. Voldemārs vēlētos aizmirst savu kriminālo pagātni un apprecēt Irēnu.
Teksis Vīteram ir parādā naudu un piedāvā aplaupīt juvelieru veikalu. Pēc viņa plāna viņi iekļūs tirdzniecības zālē caur kaimiņu pagrabu un Voldemārs atvērs seifu. Izlaužot sienu un iekļūstot veikalā, noziedzniekiem rodas problēmas ar seifu un viņus uz karstām pēdām ātri atrod operatīvā grupa.
Filmas noslēgumā norisinās spriedzes pilna pakaļdzīšanās aina ar traģiskām beigām.[1]
Lomās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vitauts Tomkus — Voldemārs Vīters
- Valdemārs Zandbergs — Leo Aleksandrs, milicijas kapteinis
- Astrīda Kairiša — Irēna
- Harijs Liepiņš — Teksis
- Uldis Pūcītis — Petaks
- Juris Pļaviņš — Bomis
- Helga Dancberga — Vītera māsa Princese
- Uldis Dumpis — Arnis
- Ēvalds Valters — sargs
- Artūrs Kalējs — sētnieks
- Pēteris Vasaraudzis — kolekcionārs
- Aleksandrs Kupriašvili — Givi
- Grigols Talakvadze — pastnieks
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1977 - 10. Vissavienības kinofestivālā Rīgā 3 balvas - par labāko režiju, par labāko mūziku un labāko vīriešu lomas tēlojumu (Vitauts Tomkus).
Interesanti fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Iekšlietu ministrijas konsultantiem bija iebildumi pret filmas finālu - mirt nošaujoties esot baltgvardu virsnieka cienīga nāve, kas parastam noziedzniekam nepienākas.[2] Iebildumi bija arī pret tekstu, kas sākas ar "Pie mums lēģerī...", kur jābūt "labošanas darbu kolonijā".[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Aloizs Brenčs un pēctecība. Kāpēc Latvijā nav kriminālkino?». www.kinoraksti.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-08. Skatīts: 2020-12-10.
- ↑ Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles. Rīga : ATĒNA, 2005.
- ↑ Sarunas aiz kadra: stāsti par desmitās mūzas kalpiem / Austra Zīle; Rīgas Kinostudija. Rīga: Atēna, 2007.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Filmas profils[novecojusi saite] portālā Kino Muzejs
| ||||||||||||||||||