Pāriet uz saturu

Uldis Dumpis

Vikipēdijas lapa
Uldis Dumpis
Dzimis Uldis Reinis Dumpis
1943. gada 3. oktobrī (82 gadi)
Valsts karogs: Ostlande Bauska, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1965 — pašlaik
Dzīvesbiedre Daina Dumpe (dzimusi Dzene) (no 1965)

Uldis Reinis Dumpis (dzimis 1943. gada 3. oktobrī Bauskā) ir latviešu teātra un kino aktieris.

Dzimis Otrā pasaules kara kara laikā Bauskā 1943. gadā Teodora Reiņa Dumpja (1923—1945) un Lilijas (dzimušas Ramanes) Dumpes (1922—2002) ģimenē. 1943. gadā tēvu iesauca vācu armijā, mācījās lidotāju skolā Kurzemē, kara beigās pazudis bez vēsts Vācijā. Māte strādāja par mūzikas skolotāju un ērģelnieci.

Pirmos dzīves gadus Uldis dzīvoja dzimtas mājās "Dumpjos" Īslīces pagastā, vēlāk ar māti pārcēlās uz Rundāles pagastu un Bausku. Mācījās Īslīces pamatskolā, vēlāk Pilsrundāles septiņgadīgajā skolā, 1961. gadā beidza mācības Bauskas vidusskolā. Mācījās arī mūzikas skolā klavieres un trompeti un spēlēja basketbolu sporta skolā.

Studēja aktiermākslu Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, 1964. gadā spēlēja pulkveža adjutanta lomu Rīgas Kinostudijas filmā "Cielaviņas armija".[1] 1965. gadā kļuva par Nacionālā teātra aktieri. Pirmā loma teātrī bija Salenieks A. Griguļa "Savu lodi nedzird".

Attēlojis lomas kinofilmās un televīzijas seriālos. 2017. gadā ieguvis Lielā Kristapa balvuLabākais aktieris otrā plāna lomā par lomu filmā "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru".

Sieva — televīzijas režisore Daina (dzimusi Dzene) Dumpe (1945), meita Dace Dumpe (1967), dēls Jurģis (1971—1988). 2003. gadā izdevniecība "Pētergailis" izdeva žurnālistes Diānas Spertāles sarakstīto grāmatu "Uldis Dumpis: Spoguļattēls".

2002./2003. gada sezonā Latvijas Teātru skatē Dumpis saņēma balvu kā labākais dramatiskais aktieris par Vilhelma Putna (I.Ābeles “Dzelzszāle”) un Jusova (A.Ostrovska “Ienesīga vieta”) lomām. Apbalvots ar Andreja Pumpura prēmiju (1987) un Alfrēda Amtmaņa — Briedīša prēmiju (1995).[2] 2002. gadā apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[3] 2003. gadā Spēlmaņu nakts ceremonijā ieguvis balvu "Gada aktieris" par lomām izrādēs "Dzelzszāle" un "Ienesīgā vieta". 2015. gadā kopā ar Ģirtu Jakovļevu apbalvots ar Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Nozīmīgākās lomas teātrī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Koškins — Konstantīna Treņova "Ļubova Jarovaja" (1966)
  • Bekmans — Volfganga Borherta "Tur laukā, aiz durvīm" (1967)
  • Gorings — Oskara Vailda "Ideāls vīrs" (1968)
  • Reinis — Harija Gulbja "Un visi nāks pie manis" (1971)
  • Lilioms — Ferenca Molnāra "Lilioms" (1971)
  • Ābrams — Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (1975)
  • Ārčers — Džordža Fārkera "Kavalieru viltība" (1975)
  • Aigists — Lāslo Ģurko "Elektra — mana mīla" (1977)
  • Broņislavs Timrāns — Paula Putniņa "Ar būdu uz baznīcu" (1987)
  • Edgars Ceplis — Pāvila Rozīša "Ceplis" (1995)
  • Vilhelms Putns — Ingas Ābeles "Dzelzszāle" (2003)
  • Jusovs — Aleksandra Ostrovska "Ienesīga vieta" (2004)
  • Ontons — Danskovītes "Latgola.lv" (2010)
  1. Diāna Spertāle. Uldis Dumpis: spoguļattēls. Rīga: Pētergailis, 2003. ISBN 9984330435
  2. Teātris un kino biogrāfijās. 1.sēj. 1999.
  3. «Carnikavas bibliotēkā aplūkojama tematiskā izstāde par Uldi Dumpi un Gunas Pastares - Zalcmanes zīmējumu izstāde | Ādaži». www.adazunovads.lv (latviešu). Skatīts: 2025-11-04.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]