Ivars Vīgners

Vikipēdijas lapa
Ivars Vīgners
Personīgā informācija
Dzimis 1940. gada 16. maijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2007. gada 27. jūnijā (67 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Profesionālā informācija

Ivars Vīgners (dzimis 1940. gada 16. maijā, miris 2007. gada 27. jūnijā)[1] bija latviešu pianists, komponists un skaņu režisors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa vectēvs Ernests un tēvs Leonīds bija diriģenti.

1958. gadā beidzis Emīla Dārziņa Rīgas speciālo mūzikas vidusskolu, 1964. gadā — Latvijas konservatorijas Fedorovska klavieru klasi.[1]

Pēc Dārziņa mūzikas skolas pabeigšanas sācis darboties Latvijas TV un radio simfoniskajā orķestrī, kur līdz 1964. gadam bijis sitaminstrumentālists, vēlāk līdz 1975. gadam — koncertmeistars.[1] Laikā no 1968. līdz 1983. gadam Vīgners bija pianists Latvijas TV un radio estrādes orķestrī.[1] Tāpat nepilnus desmit gadus bijis skaņu režisors Rīgas skaņu ierakstu studijā, 1993.gadā kopā ar Borisu Rezņiku izveidojis un vadījis skaņu ierakstu studiju "Studio 55", kurā strādājis par skaņu režisoru un producentu.[1] Komponējis mūziku filmām, teātra izrādēm.[1] 1978. gadā Vīgners saņēmis Latvijas Komjaunatnes prēmiju.[1]

Miris 2007. gada 27. jūnijā,[2] apglabāts Rīgas Meža kapos.[1]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Chile Ballade (EP, 1975)
  • Šveiks (dziesmas no izrādes, 2 EP, 1976)
  • Zelta dziesma (1982)
  • Bērniem (EP, 1983)
  • Mūzika uz jūras (1984)
  • Estrādes dziesmas (EP, 1984)
  • Trīnes grēki (dziesmas no izrādes, 1985)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 797.—798. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Mūžībā aizgājis komponists Ivars Vīgners». Apollo.lv. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]