Rihards Pīks

Rihards Pīks
	Rihards Pīks 2011. gadā
	Latvijas Republikas ārlietu ministrs
	Amatā; 2004. gada 9. marts — 2004. gada 21. jūlijs
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Indulis Emsis
Priekštecis	Sandra Kalniete
Pēctecis	Artis Pabriks
	Latvijas Republikas kultūras ministrs
	Amatā; 1996. gada 12. augusts — 1997. gada 20. jūnijs
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Andris Šķēle
Priekštecis	Ojārs Spārītis
Pēctecis	Ramona Umblija
	8. Saeimas deputāts
	Amatā; 2002. gada 5. novembris — 2004. gada 18. marts
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga; Valdis Zatlers;
Premjerministrs	Einars Repše; Indulis Emsis; Aigars Kalvītis;
	7. Saeimas deputāts
	Amatā; 1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga; Guntis Ulmanis;
Premjerministrs	Guntars Krasts; Vilis Krištopans; Andris Šķēle; Andris Bērziņš;
Dzimšanas dati	1941. gada 31. decembrī; Rīga, Latvijas ģenerālapgabals (tagad Latvija)
Miršanas dati	2026. gada 7. jūlijā (84 gadu vecumā)
Politiskā partija	LZS (1995—1998); Tautas partija (1998—2011); Latvijas attīstībai (2014—2026);
Dzīvesbiedrs(-e)	Sarmīte Pīka
Profesija	kinorežisors, politiķis
Augstskola	Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūts

Rihards Pīks (dzimis 1941. gada 31. decembrī Rīgā, miris 2026. gada 7. septembrī) bija Latvijas politiķis, kinorežisors un kino darbinieks. Rīgas Kinostudijas direktors (1987—1990), Latvijas Republikas kultūras ministrs (1996—1997) un ārlietu ministrs (2004). Eiropas Parlamenta deputāts (2004—2009).

Dzīvesgājums

Dzimis 1941. ɡadā Rīgā. 1970. gados studēja Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā kinooperatora specialitātē un augstākajos divgadīgajos scenāristu un režisoru kursos kā kinorežisors,^[1] starp viņa režisētajām filmām ir "Ja nebūtu šī skuķa" un "Dubultnieks".

1987. ɡadā R. Pīks kļuva par Rīgas Kinostudijas direktoru, Atmodas kustības laikā 1989. gadā bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.^[2]

1990. gadā viņu ievēlēja par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli. 1991. ɡadā bija kultūras ministra Raimonda Paula padomnieks, no 1991. līdz 1993. gadam Nacionālā kinematogrāfijas centra izveidotājs un direktors, starpvalstu asociācijas Baltic Films prezidents.

Piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas Kino katedras izveidošanā, bija Baltic Cinema direktors.

Miris 2026. gada 7. septembrī.^[3]

Politiskā darbība

1995. gadā R. Pīks nesekmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), Kristīgi demokrātiskās savienības un Latgales Demokrātiskās partijas saraksta.

1996. gadā pēc Ojāra Spārīša atstādināšanas R. Pīks kļuva par LZS virzītu kultūras ministru Andra Šķēles valdībā. 1997. gadā saglabāja šo amatu arī otrajā A. Šķēles valdībā līdz demisionēja no amata pēc aizdomām par korupciju. 1998. gadā viņš izstājās no Latvijas Zemnieku savienības un bija A. Šķēles veidotās Tautas partijas dibinātāju skaitā, no tās saraksta viņu ievēlēja par 7. Saeimas deputātu. 1999. gadā R. Pīku apstiprināja par Saeimas priekšsēdētāja biedru Induļa Bērziņa vietā.

2002. gadā R. Pīku ievēlēja par 8. Saeimas deputātu. 2004. gadā viņš bija Latvijas ārlietu ministrs īslaicīgajā Induļa Emša valdībā, bet tā paša gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās R. Pīku ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu. Kandidēja arī 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu neguva 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gadā, kad kandidēja no apvienības "Par Labu Latviju!" saraksta.

2014. gadā R. Pīks iestājās partijā "Latvijas attīstībai", nesekmīgi kandidēja no tās saraksta Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 12. Saeimas vēlēšanās. Kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, bet tāpat netika ievēlēts. Partijā "Latvijas attīstībai" bija ievēlēts par valdes locekli un vadīja darba grupu "Aizsardzība".^[4]

Personīgā dzīve

Dzīvesbiedre Sarmīte Pīka bija Rīgas domes deputāte. Māsa gleznotāja Līvija Pīka (aktiera Valentīna Skulmes otrā sieva).

Atsauces

↑ «Mūžībā aizgājis bijušais politiķis un kinorežisors Rihards Pīks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-09-07.
↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
↑ «Mūžībā aizgājis bijušais politiķis un kinorežisors Rihards Pīks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-09-07.
↑ «Partijas "Latvijas attīstībai" valde». attistibai.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-06. Skatīts: 2018-03-05.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rihards Pīks.

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)
Rihards Pīks^{[novecojusi saite]}, ziņas par deputātu Eiroparlamenta mājaslapā
Rihards Pīks, biogrāfija Ārlietu ministrijas mājaslapā

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Sandra Kalniete	Latvijas Ārlietu ministrs 2004. gada 9. marts — 2004. gada 21. jūlijs	Pēctecis: Artis Pabriks
Priekštecis: Ojārs Spārītis	Latvijas Kultūras ministrs 1996. gada 12. augusts — 1997. gada 20. jūnijs	Pēctecis: Ramona Umblija

[1] «Mūžībā aizgājis bijušais politiķis un kinorežisors Rihards Pīks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-09-07.

[2] No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā

[3] «Mūžībā aizgājis bijušais politiķis un kinorežisors Rihards Pīks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-09-07.

[:0-4] «Partijas "Latvijas attīstībai" valde». attistibai.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-06. Skatīts: 2018-03-05.

[1]

[2]

[3]

[4]