Artūrs Kalējs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Artūrs Kalējs
Artūrs Kalējs
Dzimis 1907. gada 14. jūlijā
Liepāja, Kurzemes guberņa, Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Miris 1999. gada 11. novembrī (92 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās aktieris

Artūrs Kalējs (dzimis 1907. gada 14. jūlijā, miris 1999. gada 11. novembrī) bija latviešu aktieris.

Dzimis Liepājā ostas dokera un veļas mazgātājas ģimenē. Izmācas par konditoru un īsu laiku strādā konditora profesijā[1].

Pēc karaklausības beigšanas pēc kāda drauga aicinājuma nokļuvis Liepājas fotokinostudijā kur sākusies interese par aktiermākslu, pēc tam pārgājis uz līdzīgu studiju Foto-kino-grafija "Legato" pie režisora un aktiera Ēvalda Valtera un Eižena Kalniņa[2], kur kā aktieris iesācējs, izturot sīvu konkurenci no 15 kandidātiem, ticis pie galvenās lomas 1927. gadā uzņemtajā un 1928. demonstrētajā reklāmfilmā "Pie vīra kļūt nav grūt"[3][4]. A.Kalējs ir viens no nedaudzajiem latviešu aktieriem, kurš uz teātri aizgājis caur kino[5]. E.Valtera pamudināts[5][4][2][6] devies aktiermākslas prasmes attīstīt uz Rīgu, vispirms Zeltmata profesionālajā aktieru skolā Latvju dramatiskajos kursos (1931-1935)[7] un tālāk krievu aktiera un režisora Mihaila Čehova studijā, aktieru arodbiedrības teātra skolā (no 1932)[7]. Aktieris spēlējis Drāmas ansamblī (1935), trīs sezonas Nacionālajā teātrī (no 1936)[7], Daugavpils teātrī (1939-1941)[7], Jelgavas teātrī (1941-1953)[7], Valmieras teātrī (1953-1958)[7] un Dailes teātrī (1958-1994).

Filmējies vairākās filmās, tai skaitā "Zvejnieka dēls" (1957), "Latviešu strēlnieka stāsts" (1958), "Vētra" (1960), "Diena bez vakara" (1962), "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967), "Pie bagātās kundzes" (1969), "Vārnu ielas republika" (1970), "Šahs briljantu karalienei" (1973), "Uzticamais draugs Sančo" (1974), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Kļūstiet mana sievasmāte!" (1977) un "Vilkaču mantiniece" (1990), kā arī daudzsēriju filmās "Ilgais ceļš kāpās" (1981) un "Izpostītā ligzda" (1998).[8]

Bijis precējies ar aktrisi Ingu Kalēju, meita aktrise Lelde Kalēja.[7]

Pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Saulīte, G (14.07.1987.). "Vēl arvien uz skatuves". Rīgas Balss, Nr.161.
  2. 2,0 2,1 "No kino studijas uz teatra skatuves". Daugavas Vēstnesis, Nr.39: 3. 17.02.1940..
  3. Treigūts, R. (28.05.1989). "Vīrišķība, dvēsele un darbs". Ļeņina Ceļš (Liepājas raj.), Nr.59: 3.
  4. 4,0 4,1 Bērziņa, Emīlija (16.12.1967). "Savas laimes kalējs". Literatūra un Māksla, Nr.50: 16.
  5. 5,0 5,1 Pabērzs, Juris (01.01.1968). "Trīs jubilejas". Karogs, Nr.1: 164.
  6. Pētersons, Pēteris (18.12.1967). "Mākslas liesma". Rīgas Balss, Nr.294: 4.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 Encikloēdija, Latvija un latvieši. Teātris un kino, 1. Rīga : Preses nams. 1999. ISBN 9984-00-331-0.
  8. «Artūrs Kalējs». kino-teatr.ru.