Lielais gavēnis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apklāts krusts gavēņa laikā kādā Vācijas baznīcā.

Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām. Šajā laikā kristieši klusumā un pārdomās atceras Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, daudz lūdzas un ziedo naudu labdarībai. Lielais gavēnis ilgst no Pelnu dienas līdz Lielajai sestdienai (aptuveni 40 dienas, kas atbilst laika periodam, ko Jēzus Kristus gavējot pavadīja tuksnesī). Pareizticīgajiem gavēņa ilgums parasti ir ilgāks.

Viduslaikos Lielā gavēņa laikā nedrīkstēja ēst gaļu, olas un lietot uzturā piena produktus. Mūsdienās dažādās konfesijās gavēšanas tradīcijas atšķiras. Katoļi parasti atturas no gaļas ēšanas, lai gan piektdienās ir atļauts ēst zivis.