Lielie Kangari

Lielie Kangari ir lielākais osu valnis jeb grēda Latvijā, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā. Tie atrodas Ropažu novadā un Ogres novada Suntažu pagastā, 3,5 km no Juglas ciema.

Grēdas relatīvais augstums svārstās no 10 līdz pat 27 metriem. Absolūtais augstums sasniedz 72 metrus vjl. Kopējais vaļņa garums ir ap 26 kilometriem, bet pats augstākais posms, ko parasti saprot un apzīmē ar vārdu salikumu "Lielie Kangari" ir aptuveni 7 kilometrus garš.

2018. gada nogalē dabas liegumā atklāta labiekārtota dabas taka apmeklētājiem.

Teikas

Kādreiz Velns nesis smiltis uz Rīgu, ar ko Rīgu mūrēt. Ceļš gājis pāri purvam. Velnam uznācis miegs, tāpēc apgūlies turpat purvā. Pa to laiku bērni izgriezuši maisam caurumu. Velns pamodies, neko nemanījis, paceļ maisu plecos un prom uz Rīgu. Bet smiltis birst laukā. Tā radās Kangaru kalni, Velna taisīti. Velna gulta esot purvā redzama: kur galva gulējusi, tas gals augstāks.(1985, 850. Madonas Kārzdabā 1968.)^[1]

No Rīgas-Ērgļu lielceļa, lejup uz Kangaru ezeru atiet taciņa, kura tālāk kļūst mitra un purvaina, un aizved uz senledāja veidotu nogulumiežu salu apkārtējā Lielkangaru purvā, kas nosaukta par Burlaku kalniņu. Tajā pēc vietējo cilvēku nostāstiem kādreiz mituši, slēpušies lielceļa laupītāji, kuri pa taisno izejot cauri purvam lielceļa virzienā līdz pakalnam, no kura uzglūnējuši un uzbrukuši zemniekiem, kas tolaik (ap 1870. gadu) pa lielceļu zirgu pajūgos pilniem piekrautiem ar mantām, braukuši no Rīgas tirgus uz Vidzemi. Taču braucēji to ir ņēmuši vērā un nav bijuši vieglu roku ņemami. Pirms Lielajiem Kangariem zemnieki ar saviem vezumiem mēdza sapulcēties garā karavānā, apgādājās ar rungām un vālēm, lai vienoti spētu turēties burlakiem pretī. Tāpat zemnieki darījuši arī uz Rīgu braucot, - caur Kangariem vienatnē vai divatā nekad nebraucot. Pēdējais krogs pirms Kangaru kalniem bija Ķoderes, bet pirmais aiz Kanagiem - Vāveres krogs. Tomēr šajos krogos vairums bez spiestas vajadzības parasti nepiestāja - runājuši, ka krodzinieki tur uz vienu roku ar laupītājiem un maksājot viņiem nodevas. Braucot uz Rīgas pusi, septīto ceļa līkumu Lielajos Kangaros sauc par Bendes leju. Tieši tur visbiežāk esot notikusi ratu un braucēju aplaupīšana. Slīpi pāri ceļam te novilkta stieple tā, lai zirgs, piegājis pie tās, gar to noietu no ceļa un vezums nogāztos gravā. Tad pajūgs parasti esot apgāzies, viss vedums izbiris un burlakiem, laupītājiem ir bijis vieglāk aplaupīt. Laupītājus esot galvenokārt interesējusi vestā manta un nauda, tāpēc parasti zemnieki neesot tikuši mušīti (nostāstam ir dažādi varianti).^[2]

Atsauces

↑ Rīgas pašvaldības portāls^{[novecojusi saite]}
↑ «http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2016. gada 8. decembrī.

Ārējās saites

Dabas aizsardzības pārvalde: Lielie Kangari Arhivēts 2020. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Veronikas Strēlertes dzejolis „Kangaru kalni“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (Daugava № 8/1936, 683. lpp.)

[1] Rīgas pašvaldības portāls^{[novecojusi saite]}

[2] «http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2016. gada 8. decembrī.

[1]

[2]