Lielie Kangari (dabas liegums)

Lielie Kangari
Rīgas—Ērgļu autoceļš (P4) Lielajos Kangaros
Lielie Kangari
Tips	dabas liegums
Atrašanās vieta	Ogres novads Ropažu novads
Koordinātas	56°55′53″N 24°44′46″E
Platība	1972 ha
Dibināts	1957
Pārvaldes institūcija	Dabas aizsardzības pārvalde

Lielie Kangari ir dabas liegums, kas izveidots ap Lielajiem Kangariem — lielāko osu valni jeb grēdu Latvijā. Liegums atrodas Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā.

Dabas liegums

1957. gadā tagadējā Suntažu pagasta teritorijā tika nodibināta dabas aizsardzības teritorija — liegums, 1977. gadā osu grēda izdalīta kā kompleksais dabas liegums. Tas paplašināts 2004. gadā, iekļaujot teritorijā ievērojamas platības Ropažu novadā. Aizsargājamā teritorijā ietilpst gan pati osu grēda, gan arī blakus esošās dabas teritorijas un reti biotopi. Liegumā ietilpst arī Lielais Kangaru purvs un Kangaru ezers. No sastopamajiem augiem 17 sugas ir aizsargājamasm un grēdas piekājē novērojams savdabīgs purva augājs. Dabas lieguma teritorijā Suntažu pagasta daļā atrodas arī neliels Mazās Juglas upes krasta posms kā arī teikās plaši pieminētais Ķoderu pilskalns jeb Lielā Vīra gulta, ko tūristiem viegli atrast, braucot no Rīgas uz Ērgļiem pa P4 ceļu tūlīt aiz Kangaru kalnu grēdas beigām — ap 300 m pirms autobusu pieturas Ķoderes (norāde un taciņa pa labi). Pats pilskalns redzams kā piepacelts divkuprains paugurs pa labi no ceļa. Savukārt blakus Kangaru ezeram izveidotās dabas takas malā atrodas Burlakkalniņš — vieta, kur agrāk slēpušies lielceļu laupītāji, bet Otrā pasaules kara laikā — nacionālie partizāni Ezeriņa vadībā. Pie dabas takas netālu no autoceļa P4 atrodas skatu tornis.

Dabas lieguma statusu nosaka Latvijas Republikas Ministru Kabineta 1999. gada 15. jūnija "Noteikumi par dabas liegumiem".

2008. gadā tika slēgta satiksme un 2011. gadā demontētas sliedes dzelzceļa līnijā Saurieši—Ērgļi posmā Remīne—Augšciems, kas tieši robežojas ar Kangaru dabas liegumu.

Saimnieciskā darbība lieguma apkārtnē

Lielos Kangarus šķērso reģionālais autoceļš P4 (Rīga—Ērgļi), kas šajā posmā ir ar īpaši izteiktiem un asiem līkumiem un Latvijas apstākļiem ļoti ievērojamām nogāzēm, kas dažviet pārsniedz 20 metrus. Šis ceļa posms īpašs arī ar to, ka tas pielāgots un izbūvēts atbilstoši kalna reljefam. Tas ir viens no gleznainākajiem, skaistākajiem ceļu posmiem Latvijā. Ziemā, īpaši atkalā, šis Rīgas—Ērgļu ceļš, sevišķi posmā no Vāverkroga līdz gandrīz Juglai (vēsturiski — Annasmuižai), nepārredzamo aso līkumu dēļ ir parastiem autobraucējiem bīstams. 2013.—2014. gadā AS "Latvijas Valsts ceļi" bija plānojuši asfaltēt ceļu P4 cauri Kangaru kalniem posmā Vāverkrogs—Jugla, tomēr tam netika dota atļauja paredzamās ceļa iztaisnošanas dēļ. 2020. gadā asfaltēšanas atļauja tika dota jaunam projektam, kurš paredzēja saglabāt veco trasi. Tomēr, pat šim atvieglotajam projektam trūkst finansējuma. Netālu no dabas lieguma (1,5 km) attālumā notiek dolomīta karjeru "Dutkas" un "Remīne" ekspluatācija. Lai gan to ietekmes uz vidi 2009. gada novērtējums bijis kopumā pozitīvs, tajā tika pieļauta iespēja, ka dolomīta ieguves dēļ "Dutkās" varētu kristies Kangaru purva gruntsūdens līmenis. 2013. gada atzinums novērtēja esošos karjerus "Tūrkalne" un "Remīne" par liegumam fiziski nekaitīgiem, taču trokšņa piesārņojuma avotiem.