Jugla (Suntažu pagasts)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Suntažu pagastā. Par citām jēdziena Jugla nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jugla
Mazciems
Jugla (Latvija)
Jugla
Jugla
Koordinātas: 56°53′47″N 24°49′04″E / 56.89639°N 24.81778°E / 56.89639; 24.81778Koordinātas: 56°53′47″N 24°49′04″E / 56.89639°N 24.81778°E / 56.89639; 24.81778
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ogres novads
Pagasts Suntažu pagasts
Augstums 57 m
Iedzīvotāji (2015. gada 3. jūnijā)[1]
 • kopā 146
Pasta nodaļa LV-5060 Suntaži

Jugla (agrāk Annasmuiža, senāk Annenhofa, vēl senāk Brieži, Briežkrogs) ir apdzīvota vieta, ciems Ogres novada Suntažu pagastā. Izvietojusies pagasta rietumdaļā Mazās Juglas (vācu un krievu cara laiku kartēs atrodama arī kā Kleine Jägel un Мал.Гегель) abos krastos pie autoceļa P4, Rīga — Suntaži — Ērgļi, no kura atzarojas autoceļš V968, Jugla — Turkalne — Ogre. Jugla atrodas 6,5 km rietumu virzienā no pagasta centra Suntažiem, 15 km uz ZR no novada centra Ogres un 45 km uz austrumiem no Rīgas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciema nosaukuma rašanās un izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas laiku sākumā, kad Suntažos bīskaps Alberts uzcēla bīskapa pili, gar to izveidojās apvidum nozīmīgs zemesceļš no Ērgļiem (senāk Erlaa) uz Rīgu, kura malās sāka veidoties iebraucamās atpūtas vietas jeb krogi. Domājams, ka tagadējā Jugla savos pirmsākumos tā arī ir radusies — kā Brieži, Briežkrogs. Tā nosaukums atrodams 1791. gadā izdotajā Rīgas apriņķa kartē (Der Rigische Kreis), kuras autors ir vācbaltietis, publicists, kartogrāfs Mellīns Ludvigs Augusts (Mellin, Ludwig August). Kartē tagadējā Juglas ciema vieta atrodama kā vāciskoti Brieži (Breesche)[2] . Vēlāk tam pievienojās bijušās Suntažu muižas pārvaldībā esošā Annas (Annenhof)[3] pusmuiža, (vāciski HalbGutshof).[4] Tagad Juglas ciemā, pie Annas kalna, vecās pusmuižas vietā ir "Lapaiņu" mājas, kuras ir celtas pēc 1. pasaules kara, nopostītās pusmuižas vietā, par kuras kādreizējo esamību liecina gan blakus esošās drupas, gan varenie vēlāk uzceltās saimniecības ēkas pamati. Vēlāk, izveidojoties neatkarīgai Latvijas valstij, vāciskā Annenhofa tika latviskota un pārsaukta par Annasmuižu. Taču padomju kolektivizācijas gados iepriekšējie vēsturiskie nosaukumi netika atjaunoti un arī šis apdzīvotās vietas nosaukums kā to laiku ideoloģijai neatbilstošs, tika izskausts. Tagadējā Juglas ciema nosaukums radies, saīsinot Mazās Juglas upes nosaukumu. Padomju varas gados Jugla ir izaugusi kā kolhoza "Kirovs", vēlāk kolhoza "Suntaži" 3. iecirkņa ciemats. Līdz 1954 gadam, līdz pievienošanai Suntažu ciema padomei, Jugla bija arī tāda paša nosaukuma ciema padomes centrs. Jugla ir otra lielākā apdzīvotā vieta, ciems Suntažu pagastā, 1989. gadā Juglā bija 158, 2008.g. — 119, 2015.g.-146 iedzīvotāji.

Senvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas virzienā, apmēram 3 km no Juglas atrodas senais Ķoderu pilskalns. Šis lībiešu pilskalns ir pazīstams arī kā Lielā vīra gulta, un tas ir Lielo Kangaru[5] kalnu paugurs to tagadējā sākumposmā, ap 3 km no Juglas. Paugurs īpašs ar to, ka tam abos galos ir paaugstinājumi, no sāniem pavasarī, kad vēl kokiem lapas nav saplaukušas skatoties — izskatās kā gulta, tikai krietni liela, kā radīta Lielam vīram, milzim. Šeit no 9 līdz 12.gs. (vēlais dzelzs laikmets) bija koka būvju nocietinājums, kuru apdzīvojuši līvi. Pilskalns ierīkots uz Kangaru kalnu grēdas, kas divās vietās pārrakts, izveidojot aizsargrāvjus ar diviem augstiem zemes vaļņiem. Pilskalns ir 65 m garš, 20 m plats, no ceļa puses 15 m, bet no upes puses 30 m augsts. Galos vēl ir 3-4 m augsti uzbērumi. Senie lībieši šo vietu izmantojuši apmetnei, jo Mazā Jugla un stāvā paugura siena bija labs dabisks aizsargs pret iebrukumiem. Vaļņi paugura galos ir mākslīgi veidoti un ir seno nocietinājumu uzbērumu atliekas. Vēsturnieki un arheologi pilskalnu sauc par Ķoderu pilskalnu pēc netālu esošo māju vārda. Ķoderu pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un pagaidām vēl ir maz izpētīts. Reizēm te notiek kultūrvēsturiski pasākumi. Gar pilskalnu plūst sīkā Dēliņurga, kas kā labā krasta pieteka ieplūst Mazajā Juglā.

Ievērojamākie cilvēki apkaimē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beidzis savas aktīvās sporta gaitas, Juglas ciema "Zušos"[6] dzīvo Latvijas vieglatlētikas sporta leģenda, vairākkārtējais Eiropas čempions un olimpisko spēļu laureāts, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais, šķēpmetējs Jānis Lūsis, kuram tas tika piešķirts 1999.gada 7.aprīlī. (III šķira – Ordeņa komandieris) [7] Dažus kilometrus no Juglas, Rīgas virzienā, mājās "Dēliņi"[8] pie Kangaru kalniem, gandrīz iepretī osam jeb Ķoderu lībiešu pilskalnam, vasarās ir dzīvojis un saviem darbiem ierosmi smēlies rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš.

Ģeogrāfija un apkaimes teritoriālā infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizioģeogrāfiskais stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizioģeogrāfiski Juglas apkaime izvietojusies Madlienas nolaidenuma pašā rietumu malā, kur tas pāriet Viduslatvijas zemienē. Apkārtnes virsmas reljefā dominē viļņots pamatmorēnas līdzenums ar vidējo absolūto augstumu 50 -60 m virs jūras līmeņa. Juglas apkaimei raksturīgi ir īpatnējie senā ledāja kušanas ūdeņu radītie vaļņveida pauguri, osi jeb kangari. Tā kā tie sastāv no smilts un grants, tad daudzviet no tiem padomju laikos tika iegūti būvmateriāli. Juglas ciema centrā atrodas aizsargājamais Annas (Baznīcas) kalns, kas arī pēc izcelsmes ir radniecīgs osiem (''ōsiem'') jeb Lielajiem Kangariem un savieno tos tālāk ar padomju laikos gandrīz noraktajiem Suntažu osiem jeb kangariem.

Ūdeņi, upes un purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cauri ciemam plūst upe Mazā Jugla, kas to sadala divās daļās. Starp Annas kalnu un mājām "Annītes" tek nelielais, 11 km garais Lēvenstrauts jeb Lēvenurga, kas ciema teritorijā ieplūst kā Mazās Juglas kreisā krasta pieteka. Šeit laivotājiem atrodas ērta iekāpšanas vieta, lai spēcīgu lietusgāžu, atkušņu un palu ūdens laikā brauktu lejup pa Mazo Juglu Turkalnes, Tīnūžu, Ulbrokas virzienā. Apmēram 200 metrus augšup pa Mazo Juglu no ceļa Rīga — Ērgļi tilta savu tecējumu beidz arī mazā Jugliņa (citviet Zīlniekurga, Ucēnurga). Iebraucot Juglā no Rīgas puses, pie mājām "Liepas" un ceļazīmes Jugla atrodas 2009. gadā izraktie Lielais un Mazais Liepu dīķi. Autoceļš P4 te šķērso mazo Liepurgu, kas sākas pagasta mežos aiz "Vaļļavu" mājām un ieplūst Mazajā Juglā kā labā krasta pieteka. Savdabīgi, ka mazā Liepurdziņa netek cauri uzpludinātajiem Liepu dīķiem, bet gan aptek tos gar malu ar apmēram 1-1,5 m zemāku ūdenslīmeni. Liepurdziņas gultne padomju laikos ir meliorēta un taisnota un vairāk atgādina grāvi, patlaban tā ir stipri aizaugusi ar zālēm, alkšņiem un citiem krūmiem.

Apmēram 2 kilometrus no Juglas, pa grants seguma autoceļu V968, Ogres virzienā, iepretī autobusu pieturai Glāznieki, neliels ceļš aiziet uz turpat esošo Žļaugu purvu, kur notiek kūdras izstrāde un ieguve. Purva kopējā platība ir 521 ha, no kuriem 438 ha aizņem augstais jeb sūnu tipa purvs , bet 83 ha aizņem pārejas jeb sūnu-zāļu tipa purvs, kas atrodas vairāk dienvidu malā. Kūdras slāņa vidējais dziļums 3 m, lielākais — 8 m, rūpnieciski izmantojamie kūdras krājumi 1.1 mlj m3 . Purva ūdeņi pa meliorācijas novadgrāvjiem noplūst uz Mazo Juglu. No purva kopējās platības 276 ha aizņem meži, bet 54 ha platībā aktīvi vasaras sezonā iegūst pakaišu kūdru.

Apkaimes klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada vidējais nokrišņu daudzums apmēram 700-800 mm gadā. Tas ir vairāk kā Zemgales līdzenumā, bet mazāk nekā Vidzemes augstienē. Vidējā diennakts gaisa temperatūra janvārī ir ap -6, bet jūlijā ap + 17grādiem. Ilggadējais vidējais bezsala periods gadā ilgst apmēram 140-150 dienas, kas ir gandrīz par mēnesi mazāk nekā Liepājā un Ventspilī, taču par divām nedēļām vairāk nekā Vidzemes un Alūksnes augstienēs.

Ceļu infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juglas ģeogrāfiskais stāvoklis uzskatāms kā izdevīgs, jo ciems atrodas 6,5 km rietumu virzienā no pagasta centra Suntažiem, 15 km uz ZA no novada centra Ogres un 45 km uz austrumiem no valsts ekonomiskā centra, galvaspilsētas — Rīgas. Sakarā ar ciema izdevīgo transportģeogrāfisko stāvokli un gandrīz pilnībā noasfaltēto P4 autoceļu uz Rīgu, būtiski ir uzlabojusies satiksmes kvalitāte.Tas ir veicinājis autoceļam P4 pieguļošas teritorijas saimnieciski ekonomisko attīstību. Stipri ir palielinājusies transporta plūsma gan Rīgas, gan Ogres, gan Ērgļu, Madonas virzienā. Kā transporta intensitātes veicinātājfaktors caur Juglu ir arī uzskatāms 2 km no Turkalnes, Ogres virzienā izbūvētais Rīga — Maskava autoceļa posms līdz Koknesei. Tas šķērso autoceļu V968, Ogre-Jugla, kas no kopējiem 15 km noasfaltēts ir 10 km garumā, līdz Mārsilām, tālāk līdz Juglai, garām augošajam Glāznieku ciematam atlikušais grantētais ceļa posms gaida būtisku rekonstrukciju. Iedzīvotājiem un kravu pārvadātājiem vēl pagaidām problēmas sagādā arī nenoasfaltētais P4 autoceļa posms Rīgas virzienā: Jugla -Kangaru kalni-Vāverkrogs. Kā zināms, Lielie Kangari, ar tiem pieguļošo Lielkangaru purvu un Kangaru ezeru, atrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) uzskaitē. Sakarā ar to, šim ceļa posmam tiek izstrādāti videi daudz saudzīgāki rekonstrukcijas varianti.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]