Ogres novada teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Virsmas vidējais absolūtais augstums mainās 20—50 m robežās. Novada D daļā, kas ir zemāka, atrodas plašā Daugavas ieleja, gar kuru R—A virzienā turpina stiepties Ogres Kangaru osu virkne. Ogres novadā kopumā ir siltāks un sausāks nekā rajona vidusdaļā un A daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap −6 °C, bet jūlijā — ap 17,2 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600 — 700 mm. Novada D daļā plūst Daugava; vidusdaļā novadu šķērso Ogres upe, kurā ieplūst Ranka. Novadā ir vēl arī mazākas upītes — Ķiļupe, Urga, Kazupe u.c. sīkupītes. Ogres upes krastos vietām atsedzas dolomītu pamatieži, kuros var atrast senu jūras gliemežu brahiopodu pārakmeņojušās atliekas. Novada teritorija neizceļas ar sevišķu mežainumu. Tas ir mazāks nekā vidēji rajonā — tikai 29%. Tikai Z daļā ir lielāki mežu masīvi. Taču pagastā aug 28 dižkoki. Ogresgala ciemā Ogres krastā aug Ogres rajonā lielākā vīksna (stumbra apkārtmērs 6,5 m). Ievērības cienīgus apmērus ir sasniedzis tāds ļoti lēni augošs krūms kā kadiķis — Neteiču kadiķa stumbra apkārtmērs ir 1,3 m.[2] Ievērību pelna arī Vecdupānu liepa (5,7 m un 5,4 m) Ogres kreisajā krastā apmēram 2 km lejpus Ogresgala, bet no ozoliem — Krauzu dižozols (5,8 m) Rankas labajā krastā apmēram 1,5 km augšpus Ogresgala. Meži aizņem 42% no novada teritorijas.
Ogres novads 2002. g. (tumšāks) un 2009. g. robežās
*** Vikikrātuvē
.png){kind=small}
