Pāriet uz saturu

Ogres novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads (2002—2021).
Ogres novads
Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
Ogres novada karogs Ogres novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ogre
Kopējā platība:[1] 1 839,4 km2
 • Sauszeme: 1 766,8 km2
 • Ūdens: 72,6 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 57 668
Blīvums (2025): 32,6 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2026-): Andris Krauja (NA/LZS/LZP)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.ogresnovads.lv/lv
Ogres novads Vikikrātuvē

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā apvienoja Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Ogres novadā ietilpst 16 pagasti un 4 pilsētas: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Vidzemes vēsturiskajā zemē

[labot | labot pirmkodu]

Vidzemē ietilpst novada daļa Daugavas labajā krastā: Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta (daļēji), Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts.

Zemgales vēsturiskajā zemē

[labot | labot pirmkodu]

Zemgalē ietilpst novada daļa Daugavas kreisajā krastā: Birzgales pagasts, Ķeguma pilsēta (daļēji), Tomes pagasts.

Daba

[labot | labot pirmkodu]

Lielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10–18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.[3] Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines.[4]

Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži aptvēr ap pusi no novada teritorijas.[5]

Vidējā temperatūra janvārī ir -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums ir 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.[4]

Upes

[labot | labot pirmkodu]

Novads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.[4]

Ūdenstilpes

[labot | labot pirmkodu]

13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.[5]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi.[3] 12. gadsimta beigās Ikšķilē uzcēla pirmo vācu pili un baznīcu; apkaimes lībiešus regulāri kristīja. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai.[5]

Livonijas kara laikā teritorijas tika ievērojami izlaupītas un postītas. Pēc kara teritorija nonāca Polijas Pārdaugavas Livonijas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.[5][6]

Līdz 1947. gadam Ogres novada teritorija ietilpa Rīgas apriņķī. Pēc 1947. gadā īslaicīgi tika izveidots Ogres apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots Ogres rajons. 1952. — 1953. gadā Ogres rajons ietilpa Rīgas apgabalā. 2009. gadā izveidots Ogres novads, bet 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots pašreizējais Ogres novads, kurā apvienoja veco Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
193527 005—    
195935 189+1.11%
196744 460+2.97%
GadsIedz.±% g.p.
197047 879+2.50%
197958 040+2.16%
198965 813+1.26%
GadsIedz.±% g.p.
200063 064−0.39%
201161 123−0.28%
202157 617−0.59%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Tabulā attēlotas 20 lielākās apdzīvotās vietas Ogres novadā

Pamatraksts: Ogres novada ciemu uzskaitījums
Ogres novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 57 617
Nr. Nosaukums Statuss Novads (līdz 2021. gadam) Pagasti 2000 2016 2020 2025
1 Ogre Pilsēta Ogres novads Pilsēta 26200 23903 23061 23942
2 Ikšķile Pilsēta Ikšķiles novads Pilsēta 3853 6532 7217 7710
3 Lielvārde Pilsēta Lielvārdes novads Pilsēta 5183 6090 5939 6148
4 Ķegums Pilsēta Ķeguma novads Pilsēta 2546 2193 2088 2184
5 Ogresgals Ciems Ogres novads Ogresgala pagasts 872 1006 1007 1571
6 Ciemupe Ciems Ogres novads Ogresgala pagasts 513 939 1065 1179
7 Jumprava Ciems Lielvārdes novads Jumpravas pagasts 1264 1034 983 1019
8 Suntaži Ciems Ogres novads Suntažu pagasts 1002 776 718 815
9 Madliena Ciems Ogres novads Madlienas pagasts 1061 785 777 751
10 Birzgale Ciems Ķeguma novads Birzgales pagasts 816 624 618 635
11 Tīnūži Ciems Ikšķiles novads Tīnūžu pagasts 376 485 658 544
12 Lēdmane Ciems Lielvārdes novads Lēdmanes pagasts 676 540 508 513
13 Rembate Ciems Ķeguma novads Rembates pagasts 618 499 462 469
14 Ķeipene Ciems Ogres novads Ķeipenes pagasts 698 500 475 393
15 Laubere Ciems Ogres novads Lauberes pagasts 496 324 309 323
16 Kaibala Ciems Lielvārdes novads Lielvārdes pagasts 271 257 267 274
17 Līčupe Ciems Ogres novads Mazozolu pagasts 441 254 231 252
18 Meņģele Ciems Ogres novads Meņģeles pagasts 409 274 261 234
19 Taurupe Ciems Ogres novads Taurupes pagasts 379 223 222 242
20 Dobelnieki Ciems Ikšķiles novads Tīnūžu pagasts 34 116 164 224

Nacionālais sastāvs

[labot | labot pirmkodu]
Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[7]
Latvieši (47079)
  
 81.2%
Krievi (6560)
  
 11.3%
Baltkrievi (1108)
  
 1.9%
Ukraiņi (860)
  
 1.5%
Poļi (588)
  
 1.0%
Lietuvieši (362)
  
 0.6%
Igauņi (44)
  
 0.1%
Čigāni (43)
  
 0.1%
Ebreji (24)
  
 0.0%
Cita un neizvēlēta (1298)
  
 2.2%

Pašvaldība

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Ogres novada dome

Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 23 deputātu sastāvā. Tā, ka Ogres novads ir lielākais novads Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, tad tās domes deputātu skaits ir lielākais starp pārējiem Latvijas novadiem. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi sešas pastāvīgās komitejas – finanšu komiteju, attīstības un infrastruktūras komiteju, sociālo un veselības jautājumu komiteju, izglītības, sporta un uzņēmējdarbības veicināšanas komiteju, ielu, ceļu un transporta komiteju un kultūras komiteju.

Partijas Balsu skaits % Vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija 10 477 46,09 12
Latvijas Reģionu apvienība 3629 15,96 4
Kustība Par!, Jaunā konservatīvā partija 2438 10,72 3
Vidzemes partija 2277 10,01 2
Jaunā Vienotība 1827 8,03 2

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

2025. gadā Ogres novadā aktīvi bija 2782 uzņēmumi no kuriem 1971 uzņēmums bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 477 bija zemnieku saimniecības, 172 bija individuālie komersanti, 131 individuālais uzņēmums, 14 kooperatīvās sabiedrības, 6 akciju sabiedrības. Lielākie uzņēmumi ir AS HansaMatrix, SIA Fazer Latvija un SIA Ogres rajona slimnīca.

Transports

[labot | labot pirmkodu]
Ogres stacija
Lielvārdes stacija

Ogres novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ogres novadam ir A6 (Rīga—Daugavpils), kas savieno visas četras Ogres novada pilsētas — Ikšķili, Ogri, Ķegumu un Lielvārdi. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P4 (Rīga—Ērgļi), P5 (Ulbroka—Ogre), P8] (Inciems—Sigulda—Ķegums), P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), P32 (Augšlīgatne—Skrīveri), P80 (Tīnūži—Koknese), P85 (Rīgas HES—Jaunjelgava), P86 (Bauska—Linde) un P87 (Bauska—Aizkraukle).

Nozīmīga loma transporta sfērā ir dzelzceļa līnijai Rīga—Daugavpils, kas paralēli autoceļam A6 šķērso Ogres novadu. Uz dzelzceļa līnijas Ogres novadā ir divas stacijas (Ogre un Lielvārde) un septiņas dzelzceļa pieturas (Ikšķile, Jaunogre, Pārogre, Ciemupe, Ķegums, Kaibala un Jumprava).

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Ogres novadā darbojas 5 vidējās izglītības iestādes, 14 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

Vidējās izglītības iestādes

[labot | labot pirmkodu]

Pamatskolas un sākumskolas

[labot | labot pirmkodu]

Profesionālas ievirzes un interešu izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Pirmsskolas izglītības iestādes

[labot | labot pirmkodu]

Sports

[labot | labot pirmkodu]

Ogres novadā darbojas 3 izglītības iestādes, kas nodarbojas ar sportistu audzināšanu:

Tāpat, Ogres novadā ir bāzēti vairāki sporta klubi - BK Ogre (basketbols), Lielvārde/FatPipe (florbols), Ogres vilki (florbols), HK Ogre Juniors (hokejs), Ogre United (futbols).

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Ogres novadā darbojas 20 kultūras un tautas nami, 23 bibliotēkas, kā arī 16 muzeji.

Kultūras un tautas nami

[labot | labot pirmkodu]

Bibliotēkas

[labot | labot pirmkodu]

Muzeji

[labot | labot pirmkodu]

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Ogres novadā darbojas 10 luterāņu baznīcas, 5 katoļu baznīcas, 5 pareizticīgo baznīcas, 1 baptistu baznīca, 1 septītas dienas adventistu baznīca. Novadā ir arī viena evaņģēļiskās ticības draudze. Novada ziemeļos, netālu no Ikšķiles, darbojas Baskāju Karmela māsu ordeņa klosteris.

Ievērojami novadnieki

[labot | labot pirmkodu]

Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:

Sportisti

[labot | labot pirmkodu]

Kultūras darbinieki

[labot | labot pirmkodu]

Rakstnieki

[labot | labot pirmkodu]

Sabiedriskie un politiskie darbinieki

[labot | labot pirmkodu]

Zinātnieki, pedagogi

[labot | labot pirmkodu]

Reliģiskie darbinieki

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot | labot pirmkodu]
Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ogres novadā

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. 1 2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  651. lpp.
  4. 1 2 3 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. 1 2 3 4 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 282. lpp.
  6. ↑ «Vēsture | Ogres novada pašvaldība». www.ogresnovads.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
  7. ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 18.11.2023.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ogres_novads&oldid=4458288"