Ogres novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads (2002—2021).
Ogres novads
Ogres novads karte 2021.png
Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
Ogres novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Ogre
Kopējā platība: 1839,4 km2
Iedzīvotāji (2021): 57 617
Blīvums: 31.3 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-): Egils Helmanis(Nacionālā apvienība)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.ogresnovads.lv/lv

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Ogres novads, Ikšķiles novads, Lielvārdes novads un Ķeguma novads. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogres novadā ietilpst 16 pagasti un 4 pilsētas: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10–18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.[1] Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines.[2] Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži ap pusi no teritorijas.[3]

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.[2]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.[2]

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi.[1] 12. gadsimta beigās Ikšķilē tika uzcelta pirmā vācu pils un baznīca; apkaimes lībieši tika regulāri kristīti. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai. Pēc Livonijas kara nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.[3]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogres novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 57 617
Nr. Nosaukums Statuss Novads (līdz 2021. gadam) Pagasti 2000 2016 2020
1 Ogre Pilsēta Ogres novads Pilsēta 26200 23903 23061
2 Ikšķile Pilsēta Ikšķiles novads Pilsēta 3853 6532 7217
3 Lielvārde Pilsēta Lielvārdes novads Pilsēta 5183 6090 5939
4 Ķegums Pilsēta Ķeguma novads Pilsēta 2546 2193 2088
5 Ciemupe Ciems Ogres novads Ogresgala pagasts 513 - 1065
6 Ogresgals Ciems Ogres novads Ogresgala pagasts 872 1006 1007
7 Jumprava Ciems Lielvārdes novads Jumpravas pagasts 1264 1034 983
8 Madliena Ciems Ogres novads Madlienas pagasts 1061 785 777
9 Suntaži Ciems Ogres novads Suntažu pagasts 1002 776 718
10 Tīnūži Ciems Ikšķiles novads Tīnūžu pagasts 376 485 658
11 Birzgale Ciems Ķeguma novads Birzgales pagasts 816 624 618
12 Lēdmane Ciems Lielvārdes novads Lēdmanes pagasts 676 540 508
13 Ķeipene Ciems Ogres novads Ķeipenes pagasts 698 500 475
14 Rembate Ciems Ķeguma novads Rembates pagasts 618 499 462
15 Laubere Ciems Ogres novads Lauberes pagasts 496 324 309
16 Kaibala Ciems Lielvārdes novads Lielvārdes pagasts 271 257 267
17 Meņģele Ciems Ogres novads Meņģeles pagasts 409 274 261
18 Līčupe Ciems Ogres novads Mazozolu pagasts 441 254 231
19 Taurupe Ciems Ogres novads Taurupes pagasts 379 223 222
20 Krape Ciems Ogres novads Krapes pagasts 259 176 168
21 Tome Ciems Ķeguma novads Tomes pagasts 138 143 133
22 Dzelmes Ciems Lielvārdes novads Jumpravas pagasts 202 140 130
23 Ceplīši Ciems Ikšķiles novads Tīnūžu pagasts 106 109 101

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[4]
Latvieši (46964)
  
81.5%
Krievi (6627)
  
11.5%
Baltkrievi (1131)
  
2.0%
Ukraiņi (632)
  
1.1%
Poļi (601)
  
1.0%
Lietuvieši (358)
  
0.6%
Cita un neizvēlēta (1280)
  
2.2%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

Vidējās izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatskolas un sākumskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsskolas izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  651. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  3. 3,0 3,1 3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 282. lpp.
  4. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.08.2022.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]