Ogres novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads (2002—2021).

Ogres novads
Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Ogre
Kopējā platība:	1 839,4 km2
• Sauszeme:	1 766,9 km2
• Ūdens:	72,6 km2
Iedzīvotāji (2022):	57 591
Blīvums (2022):	32,6 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-):	Egils Helmanis (Nacionālā apvienība)
Teritoriālās vienības:	4 pilsētas un 16 pagasti Birzgales pagasts Ikšķile Jumpravas pagasts Krapes pagasts Ķegums Ķeipenes pagasts Lauberes pagasts Lēdmanes pagasts Lielvārdes pagasts Lielvārde Madlienas pagasts Mazozolu pagasts Meņģeles pagasts Ogre Ogresgala pagasts Rembates pagasts Suntažu pagasts Taurupes pagasts Tīnūžu pagasts Tomes pagasts
Mājaslapa:	www.ogresnovads.lv/lv
Ogres novads Vikikrātuvē

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā apvienoja Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Ogres novadā ietilpst 16 pagasti un 4 pilsētas: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Daba

Lielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10–18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības. Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines. Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži ap pusi no teritorijas.

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.

Upes

Novads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.

Ūdenstilpes

13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.

Vēsture

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi. 12. gadsimta beigās Ikšķilē uzcēla pirmo vācu pili un baznīcu; apkaimes lībiešus regulāri kristīja. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai. Pēc Livonijas kara nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 27 005 —     1959 35 189 +30.3% 1967 44 460 +26.3%	Gads Iedz. ±% 1970 47 879 +7.7% 1979 58 040 +21.2% 1989 65 813 +13.4%	Gads Iedz. ±% 2000 63 064 −4.2% 2011 61 123 −3.1% 2021 57 617 −5.7%

Apdzīvotās vietas

Ogres novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 57 617

Nr.	Nosaukums	Statuss	Novads (līdz 2021. gadam)	Pagasti	2000	2016	2020
1	Ogre	Pilsēta	Ogres novads	Pilsēta	26200	23903	23061
2	Ikšķile	Pilsēta	Ikšķiles novads	Pilsēta	3853	6532	7217
3	Lielvārde	Pilsēta	Lielvārdes novads	Pilsēta	5183	6090	5939
4	Ķegums	Pilsēta	Ķeguma novads	Pilsēta	2546	2193	2088
5	Ciemupe	Ciems	Ogres novads	Ogresgala pagasts	513	939	1065
6	Ogresgals	Ciems	Ogres novads	Ogresgala pagasts	872	1006	1007
7	Jumprava	Ciems	Lielvārdes novads	Jumpravas pagasts	1264	1034	983
8	Madliena	Ciems	Ogres novads	Madlienas pagasts	1061	785	777
9	Suntaži	Ciems	Ogres novads	Suntažu pagasts	1002	776	718
10	Tīnūži	Ciems	Ikšķiles novads	Tīnūžu pagasts	376	485	658
11	Birzgale	Ciems	Ķeguma novads	Birzgales pagasts	816	624	618
12	Lēdmane	Ciems	Lielvārdes novads	Lēdmanes pagasts	676	540	508
13	Ķeipene	Ciems	Ogres novads	Ķeipenes pagasts	698	500	475
14	Rembate	Ciems	Ķeguma novads	Rembates pagasts	618	499	462
15	Laubere	Ciems	Ogres novads	Lauberes pagasts	496	324	309
16	Kaibala	Ciems	Lielvārdes novads	Lielvārdes pagasts	271	257	267
17	Meņģele	Ciems	Ogres novads	Meņģeles pagasts	409	274	261
18	Līčupe	Ciems	Ogres novads	Mazozolu pagasts	441	254	231
19	Taurupe	Ciems	Ogres novads	Taurupes pagasts	379	223	222
20	Krape	Ciems	Ogres novads	Krapes pagasts	259	176	168
21	Tome	Ciems	Ķeguma novads	Tomes pagasts	138	143	133
22	Dzelmes	Ciems	Lielvārdes novads	Jumpravas pagasts	202	140	130
23	Ceplīši	Ciems	Ikšķiles novads	Tīnūžu pagasts	106	109	101

Nacionālais sastāvs

Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā
Latvieši (46964)			81.5%
Krievi (6627)			11.5%
Baltkrievi (1131)			2.0%
Ukraiņi (632)			1.1%
Poļi (601)			1.0%
Lietuvieši (358)			0.6%
Cita un neizvēlēta (1280)			2.2%

Izglītība

Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

Vidējās izglītības iestādes

• Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
• Ikšķiles vidusskola
• Jaunogres vidusskola
• Ķeguma vidusskola
• Madlienas vidusskola
• Ogres 1. vidusskola
• Ogres Valsts ģimnāzija
• Ogres tehnikums
• Suntažu vidusskola

Pamatskolas un sākumskolas

• Birzgales pamatskola
• Jumpravas pamatskola
• Ķeipenes pamatskola
• Lēdmanes pamatskola
• Lielvārdes pamatskola
• Ogresgala pamatskola
• Ogres Centra pamatskola
• Suntažu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs
• Taurupes pamatskola
• Tīnūžu sākumskola
• Valdemāra pamatskola

Pirmsskolas izglītības iestādes

• Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde "Birztaliņa"
• Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde "Čiekuriņš"
• Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes "Urdaviņa"
• Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde "Gaismiņa"
• Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestāde "Pūt vējiņi"
• Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Cīrulītis"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Strautiņš"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Zelta sietiņš"

Ievērojami novadnieki

Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:

• Kārlis Hūns (1831—1877), gleznotājs,
• Antons Benjamiņš (1860—1939), uzņēmējs un žurnālists,
• Kārlis Brencēns (1879—1951), gleznotājs un pedagogs,
• Eduards Brencēns (1885—1929), gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.
• Juris Zaķis (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
• Edmunds Krastiņš (1958), matemātiķis un politiķis
• Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
• Elita Patmalniece (1964), modes māksliniece
• Atvars Tribuncovs (1976), hokejists
• Igors Stepanovs (1976), futbolists
• Pēteris Draguns (1976), dzejnieks
• Andrejs Prohorenkovs (1977), futbolists
• Dmitrijs Žabotinskis (1980), hokeja vārtsargs
• Marts Pujāts (1982), dzejnieks
• Jānis Pozņaks (1983), basketbolists
• Ēriks Dauksts (1984), politiķis
• Kaspars Bērziņš (1985), basketbolists
• Aija Andrejeva (1986), dziedātāja
• Oļegs Žatkins (1987), futbolists
• Oskars Bārtulis (1987), hokejists
• Anete Šteinberga (1990), basketboliste
• Otto Birznieks (1991), autosportists
• Vilhelms Purvītis (1872—1945), gleznotājs
• Kārlis Kažociņš (1886—1920). korditriģents
• Pauls Sakss (1878—1966), dziedonis
• Leontīne Blaua (Viola) (1878—1944), aktrise un dzejniece
• Rūdolfs Bangerskis (1878—1958), ģenerālis
• Meinards (1130/1140—1196), bīskaps
• Pauls Kvelde (1927—2017), diriģents
• Andrejs Pumpurs (1841—1902), rakstnieks, eposa "Lāčplēsis" autors, karavīrs
• Auseklis (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists
• Edgars Kauliņš (1903—1979), lauksaimnieks, kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs
• Gunārs Priede (1928—2000), dramaturgs
• Uldis Žagata (1928—2015), horeogrāfs un deju pedagogs
• Ivande Kaija (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), rakstniece
• Dzintra Klētniece (1946—2016), teātra aktrise un režisore
• Anastasija Neretniece (1931), skolotājs, muzejniece, kultūras darbiniece
• Alex (1962—2021), mūziķis
• Olga Rajecka (1962), dziedātāja un vokālā pedagoģe
• Āris Matesovičs (1992), aktieris
• Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks un ornitologs
• Kārlis Grigulis (1884—1972), ornitologs un rakstnieks
• Jāzeps Osmanis (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks
• Regīna Ezera (1930—2002), rakstniece
• Kārlis Ēriks Arons (1933—2005), medicīnas vēsturnieks
• Jānis Greste (1876—1951), pedagogs
• Jānis Dūklavs (1952), politiķis
• Raimonds Vējonis (1966), politiķis, Latvijas Valsts Prezidents (2015—2019)
• Aleksis Mierlauks (1866—1943), režisors un aktieris
• Jānis Lūsis (1939—2020), šķēpa metējs
• Sudrabu Edžus (1860—1941), rakstnieks
• Nora Ikstena (1969), rakstniece
• Jānis Purapuķe (1864—1902), rakstnieks
• Jānis Kaijaks (1952), režisors, aktieris