Ogres novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads (2002—2021).
| Ogres novads | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
 Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija | ||||
|
||||
| Centrs: | Ogre | |||
| Kopējā platība: | 1839,4 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2021): | 57 617 | |||
| Blīvums: | 31.3 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 2021. gadā | |||
| Domes priekšsēdētājs (2021-): | Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) | |||
| Teritoriālās vienības: |
4 pilsētas
un 16 pagasti | |||
| Mājaslapa: | www | |||
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Ogres novads, Ikšķiles novads, Lielvārdes novads un Ķeguma novads. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10-18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.[1] Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines.[2] Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži ap pusi no teritorijas.[3]
Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.[2]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Novads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.[2]
Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.[3]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi.[1] 12. gadsimta beigās Ikšķilē tika uzcelta pirmā vācu pils un baznīca; apkaimes lībieši tika regulāri kristīti. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai. Pēc Livonijas kara nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.[3]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Nr. | Nosaukums | Statuss | Novads | Pagasti | 2000 | 2016 | 2020 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Ogre | Pilsēta | Ogres novads | Pilsēta | 26200 | 23903 | 23061 |
| 2 | Ikšķile | Pilsēta | Ikšķiles novads | Pilsēta | 3853 | 6532 | 7217 |
| 3 | Lielvārde | Pilsēta | Lielvārdes novads | Pilsēta | 5183 | 6090 | 5939 |
| 4 | Ķegums | Pilsēta | Ķeguma novads | Pilsēta | 2546 | 2193 | 2088 |
| 5 | Ciemupe | Ciems | Ogres novads | Ogresgala pagasts | 513 | - | 1065 |
| 6 | Ogresgals | Ciems | Ogres novads | Ogresgala pagasts | 872 | 1006 | 1007 |
| 7 | Jumprava | Ciems | Lielvārdes novads | Jumpravas pagasts | 1264 | 1034 | 983 |
| 8 | Madliena | Ciems | Ogres novads | Madlienas pagasts | 1061 | 785 | 777 |
| 9 | Suntaži | Ciems | Ogres novads | Suntažu pagasts | 1002 | 776 | 718 |
| 10 | Tīnūži | Ciems | Ikšķiles novads | Tīnūžu pagasts | 376 | 485 | 658 |
| 11 | Birzgale | Ciems | Ķeguma novads | Birzgales pagasts | 816 | 624 | 618 |
| 12 | Lēdmane | Ciems | Lielvārdes novads | Lēdmanes pagasts | 676 | 540 | 508 |
| 13 | Ķeipene | Ciems | Ogres novads | Ķeipenes pagasts | 698 | 500 | 475 |
| 14 | Rembate | Ciems | Ķeguma novads | Rembates pagasts | 618 | 499 | 462 |
| 15 | Laubere | Ciems | Ogres novads | Lauberes pagasts | 496 | 324 | 309 |
| 16 | Kaibala | Ciems | Lielvārdes novads | Lielvārdes pagasts | 271 | 257 | 267 |
| 17 | Meņģele | Ciems | Ogres novads | Meņģeles pagasts | 409 | 274 | 261 |
| 18 | Līčupe | Ciems | Ogres novads | Mazozolu pagasts | 441 | 254 | 231 |
| 19 | Taurupe | Ciems | Ogres novads | Taurupes pagasts | 379 | 223 | 222 |
| 20 | Krape | Ciems | Ogres novads | Krapes pagasts | 259 | 176 | 168 |
| 21 | Dzelmes | Ciems | Lielvārdes novads | Jumpravas pagasts | 202 | 140 | 130 |
| 21 | Ceplīši | Ciems | Ikšķiles novads | Tīnūžu pagasts | 106 | 109 | 101 |
| 22 | Tome | Ciems | Ķeguma novads | Tomes pagasts | 67 | 63 | 61 |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.
Vidējās izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
- Ikšķiles vidusskola
- Jaunogres vidusskola
- Ķeguma komercnovirziena vidusskola
- Madlienas vidusskola
- Ogres 1. vidusskola
- Ogres Valsts ģimnāzija
- Ogres tehnikums
- Suntažu vidusskola
Pamatskolas un sākumskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Birzgales pamatskola
- Jumpravas pamatskola
- Ķeipenes pamatskola
- Lēdmanes pamatskola
- Lielvārdes pamatskola
- Ogresgala pamatskola
- Ogres sākumskola
- Suntažu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs
- Taurupes pamatskola
- Tīnūžu sākumskola
- Valdemāra pamatskola
Pirmsskolas izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde "Birztaliņa"
- Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde "Čiekuriņš"
- Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes "Urdaviņa"
- Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde "Gaismiņa"
- Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestāde "Pūt vējiņi"
- Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Cīrulītis"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Strautiņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Zelta sietiņš"
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:
- Kārlis Hūns (1831—1877), gleznotājs,
- Antons Benjamiņš (1860—1939), uzņēmējs un žurnālists,
- Kārlis Brencēns (1879—1951), gleznotājs un pedagogs,
- Eduards Brencēns (1885—1929), gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.
- Juris Zaķis (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
- Edmunds Krastiņš (1958), matemātiķis un politiķis
- Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
- Elita Patmalniece (1964), modes māksliniece
- Atvars Tribuncovs (1976), hokejists
- Igors Stepanovs (1976), futbolists
- Pēteris Draguns (1976), dzejnieks
- Andrejs Prohorenkovs (1977), futbolists
- Dmitrijs Žabotinskis (1980), hokeja vārtsargs
- Marts Pujāts (1982), dzejnieks
- Jānis Pozņaks (1983), basketbolists
- Ēriks Dauksts (1984), politiķis
- Kaspars Bērziņš (1985), basketbolists
- Aija Andrejeva (1986), dziedātāja
- Oļegs Žatkins (1987), futbolists
- Oskars Bārtulis (1987), hokejists
- Anete Šteinberga (1990), basketboliste
- Otto Birznieks (1991), autosportists
- Vilhelms Purvītis (1872—1945), gleznotājs
- Kārlis Kažociņš (1886—1920). korditriģents
- Pauls Sakss (1878—1966), dziedonis
- Leontīne Blaua (Viola) (1878—1944), aktrise un dzejniece
- Rūdolfs Bangerskis (1878—1958), ģenerālis
- Meinards (1130/1140—1196), bīskaps
- Pauls Kvelde (1927—2017), diriģents
- Andrejs Pumpurs (1841—1902), rakstnieks, eposa "Lāčplēsis" autors, karavīrs
- Auseklis (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists
- Edgars Kauliņš (1903—1979), lauksaimnieks, kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs
- Gunārs Priede (1928—2000), dramaturgs
- Uldis Žagata (1928—2015), horeogrāfs un deju pedagogs
- Ivande Kaija (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), rakstniece
- Dzintra Klētniece (1946—2016), teātra aktrise un režisore
- Anastasija Neretniece (1931), skolotājs, muzejniece, kultūras darbiniece
- Oļegs Andrejevs (mūziķis) (1962), mūziķis
- Olga Rajecka (1962), dziedātāja un vokālā pedagoģe
- Āris Matesovičs (1992), aktieris
- Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks un ornitologs
- Kārlis Grigulis (1884—1972), ornitologs un rakstnieks
- Jāzeps Osmanis (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks
- Regīna Ezera (1930—2002), rakstniece
- Kārlis Ēriks Arons (1933—2005), medicīnas vēsturnieks
- Jānis Greste (1876—1951), pedagogs
- Jānis Dūklavs (1952), politiķis
- Raimonds Vējonis (1966), politiķis, Latvijas Valsts Prezidents (2015—2019)
- Aleksis Mierlauks (1866—1943), režisors un aktieris
- Jānis Lūsis (1939—2020), šķēpa metējs
- Sudrabu Edžus (1860—1941), rakstnieks
- Nora Ikstena (1969), rakstniece
- Jānis Purapuķe (1864—1902), rakstnieks
- Jānis Kaijaks (1952), režisors, aktieris
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 651. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 282. lpp.
- ↑ [1]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
