Lielpolija

Lielpolijas vojevodistes ģerbonis ar Pjastu dinastijas zīmi — balto ērgli.

Lielpolija (poļu: Wielkopolska, vācu: Großpolen, latīņu: Polonia Maior) ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas rietumdaļā Vartas un Notecas upju baseinos. Vēsturiskā galvenā pilsēta — Poznaņa, garīgais centrs — Gņezno. Nosaukums jāsaprot kā Vecā Polija, pretēji Jaunajai Polijai — Mazpolijai.

Vēsture

Lielpolija (Wielkopolska) un tās kaimiņzemes (13. gs. sākums).

Lielpolija ir senās poļu cilts — poļanu — areāls un Polijas valsts veidošanās centrs. Arī pirmā poļu karaļu dinastija — Pjasti — ir cēlušies no šī reģiona. Lielpolijas pilsētā Gņezno 966.gadā Polijas karalis Meško I pieņēma kristietību.

XI.gs Polijas valsts centrs pārvietojās uz Krakovu Mazpolijā, tomēr gandrīz visu laiku līdz Polijas dalīšanām Lielpolija bija lielākā vai mazākā mērā Polijas valsts sastāvdaļa un viens no tās garīgajiem centriem.

Poliju sadalot, Lielpolija kļuva par Prūsijas sastāvdaļu, sākumā saglabājot zināmu patstāvību, bet vēlāk iekļaujoties Vācijā un piedzīvojot ģermanizācijas draudus.

Tomēr pēc Pirmā pasaules kara, atkal nodibinoties Polijas valstij, Lielpolija iekļāvās tās sastāvā.

Lielpolijas novads mūsdienās ietver sevī Polijas Lielpolijas vojevodisti un daļu no Lubušas, Kujāvijas-Pomožes un Lodzas vojevodistes.