Ligita Dēvica (dzimusi 1940. gada 20. decembrī) ir latviešu aktrise.
Dzimusi Liepājā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Beigusi Liepājas 5. vidusskolu (1959), Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1961), Baltijas flotes Drāmas teātra studiju (1963), Latvijas valsts Konservatorijas teātra fakultāti (1970).
Kopš 1963. gada strādājusi Valmieras teātrī. Attēlojusi lomas vairākās kinofilmās. 2010. kļuvusi par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. 2011. gadā saņēmusi Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumu "Goda valmieriete 2011", bet 2013. gadā — Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.[1]
| Gads
|
Izrāde
|
Loma
|
| 2018
|
Augsta Vaļi
|
Lībija
|
| 2017
|
Pelikāns
|
Kalpone Margrēta
|
| 2016
|
Muiža kaņepēs
|
Gurmižskas kaimiņš
|
| 2015
|
Maija un Paija
|
Saules meita
|
| 2013
|
Raudupiete
|
Sieva
|
| 2011
|
Mākoņains, iespējams skaidrosies
|
Skolotāja Dārta
|
| 2010
|
Marija Stjuarte
|
Hanna Kenedija
|
| 2009
|
Karalis Līrs nabagmājā
|
Rusiko
|
| 2008
|
Līdz pavasarim
|
Ziemiņa
|
| 2007
|
Akmens ligzda
|
Niskavuori saimniece
|
| 2006
|
Idiots
|
Ņina Aleksandrovna Ivolgina
|
| 2005
|
Dīvainais pāris
|
Renē
|
| 2005
|
Heda Gablere
|
Juliāna Tesmanes jaunkundze
|
| 2004
|
Letisa un mīlašķis
|
Miss Šarlote Šēna
|
| 2003
|
Tie paši oši
|
Elvīra
|
| 2003
|
Tēvocis Vaņa
|
Voiņicka
|
| 2001
|
Baltais
|
Made
|
| 2001
|
Kazanovas mētelis
|
Gertrūte Sofija fon Korfa
|
| 2000
|
Mērija Popinsa
|
Karaliskā kobra
|
| 1998
|
Minhauzena precības
|
Johanna Elizabete
|
| 1998
|
Jūns Gabriels Borkmanis
|
Gunhilde
|
| 1998
|
Tās dullās Paulīnes dēļ…
|
Paulīne Ķēniņa
|
| 1997
|
Trīnes grēki
|
Mazbērzu māte
|
| 1997
|
Dona Perlimplina mīlestība
|
Belisas māte
|
| 1996
|
Venēciete
|
Andžela
|
| 1996
|
Sešas personas meklē autoru
|
Primadonna
|
| 1994
|
Ferdinando
|
Baronese Klotilde
|
| 1994
|
Apartaments “Plaza” viesnīcā
|
Norma
|
| 1994
|
Izdedži
|
Haralda māte
|
| 1993
|
Krīt klaudzot durvis
|
Arlēna
|
| 1993
|
Burvīgais sapnis
|
Moskaļova
|
| 1993
|
Juhana Nāgela mistērijas
|
Sieviete ar krustiņu
|
| 1992
|
Riņķa dancis
|
Aktrise
|
| 1990
|
Pazudušais dēls
|
Roplainiete
|
| 1990
|
Sestais stāvs
|
|
| 1990
|
Pūt, vējiņi!
|
Orta
|
| 1989
|
Romeo un Džuljeta
|
Kapuleti sieva
|
| 1988
|
Daugava
|
Tumsas māte
|
| 1987
|
Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras
|
Ruta
|
| 1986
|
Ķiršu dārzs
|
Raņevska
|
| 1985
|
Atvadu izrāde
|
Merilina
|
| 1985
|
Pūt, vējiņi!
|
Orta
|
| 1984
|
Kur dzeguze ligzdu vij
|
Rečida
|
| 1984
|
Jānis
|
Erta
|
| 1983
|
Mīla stiprāka par nāvi
|
Maija
|
| 1982
|
Piedod man!
|
Nāve
|
| 1981
|
Kūts lirika
|
Žeņa
|
| 1981
|
Sieviete ārpus mīlestības un nāves
|
Marinas māte
|
| 1980
|
Pusdūša
|
Spodra
|
| 1979
|
Liesmojošā bumbiere
|
Renāte
|
| 1978
|
Pasaulīt, tu ļaužu ēka…
|
Helēna
|
| 1978
|
Trīs mīlestības
|
Anna
|
| 1976
|
un laimi personiskajā dzīvē
|
Ļena
|
| 1975
|
Lietus
|
Sedija Tompsone
|
| 1975
|
Cīrulīši
|
Ingrīda
|
| 1974
|
Trīs māsas
|
Maša
|
| 1973
|
Cepure ar kastaņiem
|
Signe
|
| 1973
|
Niskavuori saimnieces jaunība
|
Malvīne
|
| 1972
|
Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi
|
Ģertrūde
|
| 1972
|
Sapņu elks
|
Mioara
|
| 1972
|
Brunču medības
|
Madara
|
| 1971
|
Pieci vakari
|
Tamāra
|
| 1971
|
Peļu slazds
|
Boila
|
| 1970
|
Sāpju ceļi
|
Katrīna Dmitrijevna
|
| 1970
|
Pasažiere
|
Līza
|
| 1969
|
Dievi un cilvēki'
|
Berenika
|
| 1968
|
Zikovi
|
Pavla
|
| 1967
|
Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts
|
Jūlija Tafajeva
|
| 1967
|
Mīla un viltus
|
Lēdija Milforde
|
| 1965
|
Māras Silenieces dienasgrāmata
|
Māra Sileniece
|
| 1965
|
Vīrs un sieva
|
Justīne
|
| 1965
|
Sudraba avots
|
Eda
|
| 1963
|
Lazdu laipa
|
Venta
|
Liepāja, Latvijas PSR, PSRS (tagad 
Latvija)
