Linux

Linux
	Tukss
OS saime	Unix veida
Pirmkoda modelis	brīva operētājsistēma
Atbalstītās platformas	IA-32, MIPS, x86-64, SPARC, DEC Alpha, Itanium, PowerPC, ARM, m68k, PA-RISC, s390, SuperH, M32R
Repozitorijs	git.kernel.org/pub/scm/linux/kernel/git/torvalds/linux.git ;
Licence	GNU Vispārējā publiskā licence, BSD licence, Apache licence

Linux ir UNIX veida operētājsistēmas kodols, kuru 1991. gadā izstrādāja Līnuss Tūrvaldss, bet vēlāk pilnveidoja daudzi izstrādātāji visā pasaulē. Tas ir plašāk pazīstams no tā izmantošanas GNU/Linux operētājsistēmā. Linux tiek izplatīts saskaņā ar GNU Vispārējās publiskās licences noteikumiem, tādēļ tā ir brīvā programmatūra un atvērtā pirmkoda programmatūra.

Sākotnēji Linux tika izstrādāts Intel 80386 procesoriem, taču kopš tā laika tas ir pielāgots arī daudzām citām platformām. Tas ir gandrīz pilnībā sarakstīts C valodā, izmantojot dažus GNU C paplašinājumus, kā arī nelielus asemblera koda fragmentus.

Nosaukums

Lai arī Līnuss Tūrvaldss ir uzskatāms par Linux kodola tēvu, pašu vārdu Linux viņš neizdomāja. 1991. gadā jaunais Helsinku Universitātes students Līnuss Tūrvaldss kā hobiju, ne uz neko daudz necerot, sāka izstrādāt savu operētājsistēmu, kas laika gaitā, pateicoties viņa un daudzu citu izstrādātāju pūlēm, ir izaudzis par vienu no populārākajiem atvērtā pirmkoda produktiem.

Sākumā Tūrvaldss savu projektu gribēja saukt Freax. Šis vārds radās apvienojot Free un Freak, kas simbolizētu šī produkta brīvo pieejamību. Savukārt X vārda beigās norādītu, uz tā saistību ar Unix saimes operētājsistēmām.

Šajā laikā Helsinku Universitātē strādāja arī Lemmke, kas nodarbojās ar Somijas universitāšu un izpētes tīkla (FUNET) FTP servera administrēšanu un piedāvāja Tūrvaldsam izvietot savu darbu uz sava FTP servera, lai ikviens interesents varētu to viegli lejupielādēt. Taču vārds Freax Lemmkem nepatika un viņš Tūrvaldsam izveidoja direktoriju linux, kuras nosaukums radās no Līnusa vārda un x, kas norādīja uz viņa produkta piederību Unix saimei.

Vēsture

1991. gada aprīlis: 21 gadu vecs Helsinku universitātes students Līnuss Tūrvaldss hobija pēc sāk darbu pie savas operētājsistēmas izstrādes.
1991. gada 25. augusts: Tūrvaldss par savu darbu paziņo publiski comp.os.minix vēstkopā.
1991. gada septembris: Tiek izlaists Linux laidiens 0.0.1, kas sastāv no 10 239 koda rindiņām.
1991. gada oktobris: Iznāk Linux 0.0.2.
1991. gada decembris: Iznāk Linux 0.11 — pirmais laidiens, zem kura ir iespējams bez problēmām nokompilēt pašu Linux kodola kodu.
1992. gada 19. janvāris: Pirmais sūtījums uz alt.os.linux vēstkopu.
1992. gada 31. marts: Izveidota comp.os.linux vēstkopa.
1992. gada marts: Iznāk Linux 0.95, kas ir pirmais laidiens, zem kura iespējams darbināt X Window System.
Visa 1993., kā arī 1994. gada sākuma periodā iznāk 15 0.99 izstrādes laidieni.
1994. gada 14. marts: Linux 1.0.0 (176 250 koda rindiņas).
1995. gada marts: Linux 1.2.0 (310 950 koda rindiņas).
1996. gada 9. maijs: Pingvīns Tukss tiek ieteikts kā Linux simbols.
1996. gada 9. jūnijs: Linux 2.0.0 (777 956 koda rindiņas).
1999. gada 25. janvāris: Linux 2.2.0 (1 800 847 koda rindiņas).
1999. gada 18. decembris: Publicēti IBM lieldatoru ielāpi 2.2.13 versijai, kas ļauj darbināt Linux uz augstākās klases mašīnām.
2001. gada 4. janvāris: Linux 2.4.0 (3 377 902 koda rindiņas).
2003. gada 17. decembris: Linux 2.6.0 (5 929 913 koda rindiņas).

Oficiālais talismans

L. Tūrvaldss 1996. gadā paziņoja, ka Linux būs talismans — pingvīns. Pingvīns kā talismans tika izvēlēts tāpēc, ka gatavojoties izvēlēties talismanu, L. Tūrvaldsu, apmeklējot Austrālijas Nacionālo zooloģisko dārzu un akvāriju, sakoda pingvīns. Lerijs Jūings bija tas, kas iesniedza mūsdienās pazīstamā talismana oriģinālo dizainu, kas balstīts uz šo aprakstu. Nosaukumu "Tux" ierosināja Džeimss Hjūzs kā atvasinājumu no L. Tūrvaldsa UniX, kā arī saīsinājumu no smokinga (angļu: tuxedo), kas ir uzvalka veids, kura krāsa ir līdzīga pingvīna krāsai.

Ārējās saites

Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.