Liofilizācija

Vikipēdijas lapa
Liofilizētas zemenes

Liofilizācija jeb aukstā žāvēšana ir produkta žāvēšanas process, kurā produktā saturošais ūdens sasalst un ledus pie zemiem spiedieniem iztvaiko sublimācijas ceļā.

Tā kā produkta pārstrādē izmantotas zemas temperatūras, produktam atgūstot ūdens saturu, tas saglabā vairumu savu oriģinālo īpašību. Liofilizāciju izmanto produkta uzglabāšanā bioloģijā (piemēram, baktērijas, raugi), biomedicīnā (piemēram, īslaicīga orgānu uzglabāšana), pārtikā (piemēram, kafija, augļi).

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liofilizācijas iekārta — tā var saldēt līdz pat apmēram -40 Celsija grādiem un uzturēt vakuumu. Šādos apstākļos ledus pāriet tvaika fāzē - sublimējas.[1]

Liofilizācija tiek uzskatīta par labāko pārtikas produktu žāvēšanas paņēmienu, jo tiek ievērojami vairāk saglabātas pārtikas īpašības — aromāts, ūdens atgūšanas spēja, bioaktivitāte — salīdzinot ar citiem žāvēšanas paņēmieniem. Nav arī nepieciešams pievienot konservantus.

Garāks derīguma termiņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Derīguma termiņš pagarinās, jo produkts tiek pārstrādāts zemās temperatūrās, kā arī ūdens sublimējas no produkta. Šajos apstākļos tiek minimalizēts oksidēšanās ātrums un olbaltumvielu denaturizācija.

Ūdens no jauna pievienošanas spēja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā liofilizācijas galaprodukts ir porains, tas uzsūc ūdeni. Ar ūdens pievienošanas spēju mēra procesa kvalitāti, augstas kvalitātes galaproduktus izmanto gatavās maltītēs.

Saglabā uzturvielas un izceļ garšas īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā liofilizācijas process minimalizē sabrukšanas reakcijas, uzturvielas, krāsa un garša tik saglabāta, bet tekstūra kļūst irdena un kraukšķīga. Piemēram, skābā un saldā garša, ogu un augļu smaržas kļūst izteiktākas, jo ūdens nemazina to efektus.[1]

Trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrobu attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan liofilizētos materiālos mikrobu augšana tiek ļoti palēnināta, tie netiek pilnībā iznīcināti. Ja produkts nav pareizi iepakots vai uzglabāts, produkts uzsūks ūdeni, mikrobi sāks vairoties un pārtika bojāsies.

Cena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liofilizācija ir apmēram 5 reizes dārgāka nekā žāvēšanas process, tādēļ šo metodi parasti izmanto, ja tā sniedz pietiekamu pievienoto vērtību.

Silikona eļļas noplūde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Silikona eļļa ir bieži izmantots šķidrums liofilizācijas aparātu sildīšanai un dzesēšanai. Noplūdes gadījumā galaprodukts ir nederīgs. Lai laikus konstatētu silikona eļļas tvaikus un novērstu noplūdi un produkta bojājumus, izmanto masspektrometrus.

Audu uzglabāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīdītāju audi nepārdzīvo liofilizāciju, bet ar to paildzina audu mūža ilgumu ārpus ķermeņa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Liofilizācija - žāvēšana aukstumā». DREILING (latviešu). 2019-12-30. Skatīts: 2023-04-29.