Livonia
Izskats
- Šis raksts ir par studentu korporāciju. Par citām jēdziena Livonija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Livonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1822. gada 20. septembrī kā Vidzemes guberņas studentu apvienība. Tās krāsas — sarkans-zaļš-balts, devīze — Einer für alle, alle für Einen! ("Viens par visiem, visi par vienu!") un Es bleibe beim Alten! ("paliec pie vecā").
Korporācijas darbība apturēta 1939. gada 15. oktobrī Otrā pasaules kara sākumā pēc vācbaltiešu piespiedu izceļošanas. Livonia filistri piedalījās korporāciju Fraternitas Dorpatensis un Corps Curonia Goettingensis dibināšanā. Korporācijas filistru biedrība beidza savu darbību 1997. gadā.
Korporācijas pārstāvji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Johans Eduards Erdmanis (Johann Eduard Erdmann, 1805—1892), Hēgeļa skolnieks, Halles universitātes filozofijas profesors
- Georgs fon Etingens (Georg von Oettingen, 1824—1916), ārsts, Tērbatas Universitātes rektors, Tērbatas pilsētas galva
- Frīdrihs Holmanis (Friedrich Hollmann, 1833—1900), Vidzemes ģenerālsuperintendents
- Kārlis Zemmers (Carl Semmer, 1837-1867), ārsts
- Frīdrihs fon Meiendorfs (Friedrich von Meyendorff, 1839—1911), Vidzemes landmaršals
- Jakobs Hurts (Jakob Hurt, 1839—1907), Igaunijas Nacionālā muzeja dibinātājs
- Gustavs fon Bunge (Gustav von Bunge, 1844—1920), ārsts un fiziologs, viens no atturības kustības pamatlicējiem
- Ādolfs fon Harnaks (Adolf von Harnack, 1851—1930), teologs, Berlīnes Universitātes rektors
- Leopolds fon Šrēders (Leopold von Schroeder, 1851—1920), indoloģijas profesors
- Kārlis Moltrehts (Karl Moltrecht, 1860—1919), Piltenes prāvests, lielinieku terora upuris
- Kārlis Šilings (Karl Schilling, 1865—1905), Nītaures mācītājs, lielinieku terora upuris
- Aksels fon Freitāgs-Loringhofens (Axel Freiherr von Freytagh-Loringhoven, 1878—1942), jurists, Reihstāga deputāts no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas.
- Zigfrīds fon Fēgezaks (Siegfried von Vegesack, 1888—1974), rakstnieks, ievainojis aci menzūras laikā
- Erhards Krēgers (Erhard Kroeger, 1905—1987), vācu tautiskās kustības vadītājs Latvijā, vēlāk SS specvienības Einsatzkommando 6 komandieris, kara noziedznieks.
Literatūra par šo tēmu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Herberts fon Blankenhagens. Pasaules vēstures malā : atmiņas no vecās Vidzemes 1913-1923. - Madris: Sigulda, 2018., ISBN 978-9984-31-088-6