Pāriet uz saturu

Livonijas dragūnu pulks

Vikipēdijas lapa

Livonijas dragūnu pulks (zviedru: Livländskt dragonregemente) bija Zviedru Vidzemes jātnieku pulks, kas piedalījās Lielajā Ziemeļu karā.

600 vīru lielo kavalērijas vienību savervēja pēc kara sākuma 1700. gadā Rīgas gubernatora vietnieka ģenerālmajora Gustava Ernesta Albedila (1655–1721) vadībā.

1701. gadā pulks piedalījās Kurzemes un Zemgales hercogistes okupācijā. Puse no pulka 1702. gada janvārī pārvietojās uz Lietuvu, 23. martā šķērsoja Polijas robežu un piedalījās Varšavas ieņemšanā. Otra puse Volmāra Šlipenbaha vadībā 1701. gada decembrī aizstāvēja Tērbatu pret krievu dragūnu pulku Borisa Šeremetjeva vadībā. 1708. gada oktobrī abi Vidzemē savervētie dragūnu pulki Šlipenbaha (Schlippenbachs livländska värvade dragonregemente) un G. C. fon Šreiterfelta vadībā (Schreiterfelts livländska värvade dragonregemente) piedalījās Lēvenhaupta karagājienā uz Ukrainu. Pulks tika izformēts pēc Poltavas kaujas.[1]

  1. Svenska arméns regementen 1700–1718 (runeberg.org)