Pāriet uz saturu

Albedili

Vikipēdijas lapa
Dzimtas ģerbonis.

Albedili (vācu: von Albedyll, arī Albedelle, Albedille; zviedru: d'Albedyhll) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14. gadsimtā ieceļoja Latvijā un vēlāk izplatījās arī Igaunijā, Zviedrijā, Polijā, Krievijā, Prūsijā un ASV.

1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas Livonijas zara aizsācēju uzskata Rīgas arhibīskapijas vasali Klāvu Albedilu (Claves Albedille, 1473—1503).[1] Stalbes un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants Henriks Oto Albedils 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (Freiherr d'Albedyhll) un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā.

Krievijas Impērijas laikā Albedilu dzimtu ierakstīja Igaunijas bruņniecības (1745), Vidzemes bruņniecības (1747) un Kurzemes bruņniecības matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855—1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos.

  • Lodes muiža (Lohdenhof),
  • Auciema muiža (Autzem),
  • Lielstraupes muiža (Groß-Roop) un Stalbes muiža (Stolben),
  • Dzērbenes muiža (Serben),
  • Vana-Võidu (Woidoma),
  • Aimla (Aimel),
  • Kunda (Kunda),
  • Sauste (Sauß),
  • Ageru muiža (Aggers).

Dzimtas locekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils, Prūsijas ģenerālis.