Pāriet uz saturu

Rīgas guberņa

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rīgas gubernators)
Rigaer Gouvernement
Riia kubermang
Ри́жская губе́рния

Rīgas guberņa
Zviedru Vidzeme
1713 (1721) – 1783 Rīgas vietniecība

Rīgas ģerbonis of atkarīga teritorija

Rīgas ģerbonis

Location of atkarīga teritorija
Location of atkarīga teritorija
Rīgas guberņas ("Livonijas hercogistes") karte ar Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas provincēm jeb apriņķiem (1745).
Pārvaldes centrs Rīga
Valoda(s) Vācu, krievu, latviešu, igauņu
Reliģija Luterānisms
Valdība Atkarīga teritorija
Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Iekarota Zviedru Vidzeme
 - Dibināta 1713 (1721)
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Likvidēta 1783
 - Krievijas ķeizariene Katrīna II 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība.
Iedzīvotāju skaits
 - 1714. gadā 217 723 

Rīgas guberņa (vācu: Rigaer Gouvernement, krievu: Рижская губерния) bija autonoma[1] administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa). Civilās pārvaldes augstākā vara piederēja Rīgas gubernatoram.

1710. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks iekaroja Rīgu un vēl pirms kara beigām ar cara Pētera I pavēli 28.07.1713. tika izveidota Rīgas guberņa. Sākotnēji Pēteris I bija iecerējis jaunās guberņas teritorijā ietilpināt visu Daugavas-Dņepras ūdensceļu līdz Smoļenskai, tādēļ pēc 1719. gada 29. maija reformas tā sastāvēja no divām daļām — Rīgas provinces un Smoļenskas provinces. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi.

Pēc Pētera I nāves Smoļenskas provinces daļā ķeizariene Katrīna I 1726. gadā lika izveidot patstāvīgu Smoļenskas guberņu un Rīgas guberņas sastāvā izveidot piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas.

1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja Slokas novadu.

1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene Katrīna II izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība.

Rīgas guberņā bija piecas provinces jeb apriņķi:

Rīgas gubernatori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Džordžs Brauns — Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)
  • 1712 Aleksandrs Menšikovs (Александр Данилович Меншиков) — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators
  • 1713—1719 Pēteris Goļicins (Пётр Алексеевич Голицын)
  • 1719—1726 Aņikita Repņins (Аникита Иванович Репнин)
  • 1727—1751 Pēteris Lasī (Пётр Петрович Ласси)
  • 1751—1753 Vladimirs Dolgorukovs (Владимир Петрович Долгоруков)
  • 1753—1758 Fjodors Vojeikovs (Фёдор Матвеевич Воейков) kā vicegubernators
  • 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (Владимир Петрович Долгоруков)
  • 1762—1792 Džordžs Brauns (Юрий Юрьевич Броуне)

Sudraba livonēzi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc dāldera sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu un 36 raudzes sudraba. Pēc Septiņgadu kara beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības.

  1. Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.[novecojusi saite] Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]