Lolita Vambute

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lolita Vambute
Galvenā informācija
Dzimusi 1936
Latvija
Žanri populārā mūzika
Nodarbošanās dziedātāja
Darbības gadi 50. gadu beigas - 1983
Darbība ar "Suvenīrs"

Lolita Vambute (dzimusi 1936. gadā) ir latviešu popmūzikas dziedātāja un komponiste, kuras daiļrade uzplaukumu piedzīvoja 20. gs. 70. gados.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936 - 1983[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lolita Vambute no 1959. līdz 1963. gadam mācījusies Jāzepa Mediņa vidusskolas mūzikas Harmonijas nodaļā. No 1963. studējusi Latvijas Valsts konservatorijas Jāņa Ivanova speciālajā kompozīcijas klasē, absolvējusi to 1968. gadā.[1]

50. gadu beigās viņa sāk uzstāties kopā ar savu māsu Regīnu Vambuti, kura strādā Rīgas elektromehāniskajā rūpnīcā. Abas dzied rūpnīcas klubā, Lolita no 1957. līdz 1959. gadam ir tā muzikālā vadītāja; viņas sadarbojas ar komponisti Elgu Īgenbergu. Abas kopā ar Arnoldu Liniņu iedziedājušas E. Īgenbergas dziesmu "Cauri pilsētai" (1961).

Pēc konservatorijas beigšanas L. Vambūte vada mūzikas ansambļus Rīgas kultūras namā "Draudzība" (1969.-1972.), pēc tam ansambli "Suvenīrs" Ādažu kolhoza kultūras namā (1972.-1975), tad Ikšķiles kultūras namā (1975.-1981.), no 1981. līdz 1983. gadam strādājusi Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas klubā par estrādes vokālo pedagoģi.[1]

1968. gadā estrādes dziesmu un izpildītāju konkursā ieguvusi otro vietu, 1969. gadā viņa šajā konkurā uzvar.[2]

70. gados L. Vambute bija pazīstama kā dziesmu autore un dziedātāja. Viņas sacerēto dziesmu vidū ir "Sienāži" (Knuta Skujenieka teksts), "Es neesmu burve", "Debesis ir kaķu saskrāpētas" (abām Māras Zālītes teksts) un citas.

1972. gadā festivālā "Liepājas dzintars" ieguvusi balvu kā labākā vokāliste. 70. gados viņa dzied Ādažu kolhoza kultūras nama vokāli insturmentālajā ansamblī "Suvenīrs". "Mikrofona aptaujā" 1978. gadā 10. vietu iegūst L. Vambutes dziedātā G. Freidenfelda dziesma "Rudens Salaspilī".

70. gadu sākumā izdots L. Vambutes minialbums (EP), tajā apkopotas četras dziesmas ar Ziedoņa Purva tekstiem.[3]

1983 - 2006[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā L. Vambūte apprecējās ar Cēsīs dzimušo baltvācieti, dizaina un reklāmas speciālistu Robertu Štarku, kurš 1939. gadā repatriācijas vilnī kopā ar vecākiem bija pametis Latviju. Seko sarežģīts periods L. Vambūtes dzīvē, līdz kopā ar vīru viņa pārceļas uz Vāciju un apmetas Solingenē.[4] Turpmāk viņas vārds tiek noklusēts, viņas dziesmas neatskaņo Latvijas radio un televīzijā. No 1986. līdz 1999. gadam viņa ir Zolingenas (Solingen) pilsētas mūzikas skolas klavieru klases un pop-vokālās klases vadītāja. Vairāki viņas audzēkņi ieguvuši pirmās vietas Vācijas konkursā "Jugend Musiziert".[2]

90. gados Vambutes dziesmas atkal atskaņo radio, sevišķi tās iecienījis estrādes mūzikai veltītais raidījums "Estrādes serpentīns". 1994. gadā Roberts Gobziņš ieraksta savu dziesmas "Sienāži" versiju, papildinādams to ar savu tekstu. Tā iekļauta viņa otrajā albumā "Sienāži", taču autortiesību problēmu dēļ albums vēlāk tiek izņemts no apgrozības.

kopš 2006[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2006. gada L. Vambūte uzstājas Latvijā kopā ar Siguldas bigbendu un citiem kolektīviem. 2012. gadā viņa uzstājas festivālā "Bildes" kopā ar apvienību "Vintāža", kura izpilda viņas vecās dziesmas oriģinālam tuvā aranžējumā.[5] Kopš 2006. gada viņa ir Latvijas komponistu savienības biedre.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]