Pāriet uz saturu

Lolita Vambute

Vikipēdijas lapa
Lolita Vambute
Galvenā informācija
Dzimusi 1936. gadā (87–88 gadi)
Latvija
Žanri populārā mūzika
Nodarbošanās dziedātāja, komponiste, vokālā pedagoģe
Darbības gadi 20. gs. 50. gadu beigas—1983
Darbība ar "Suvenīrs"

Lolita Štarka-Vambute (dzimusi Vambute 1936. gadā) ir latviešu popmūzikas dziedātāja un komponiste, kā arī vokālā pedagoģe, kuras daiļrade uzplaukumu piedzīvoja 20. gs. 70. gados.

Lolita Vambute no 1959. līdz 1963. gadam mācījusies Jāzepa Mediņa vidusskolas mūzikas Harmonijas nodaļā. No 1963. gada studējusi Latvijas Valsts konservatorijas Jāņa Ivanova speciālajā kompozīcijas klasē, absolvējusi to 1968. gadā.[1]

50. gadu beigās viņa sāka uzstāties kopā ar savu māsu Regīnu Vambuti, kura strādāja Rīgas elektromehāniskajā rūpnīcā. Abas dziedāja rūpnīcas klubā, Lolita no 1957. līdz 1959. gadam bija tā muzikālā vadītāja; viņas sadarbojās ar komponisti Elgu Īgenbergu. Abas kopā ar Arnoldu Liniņu iedziedājušas E. Īgenbergas dziesmu "Cauri pilsētai" (1961).

Pēc konservatorijas beigšanas L. Vambūte vadīja mūzikas ansambļus Rīgas kultūras namā "Draudzība" (1969—1972), pēc tam ansambli "Suvenīrs" Ādažu kolhoza kultūras namā (1972.—1975), tad Ikšķiles kultūras namā (1975.—1981.), no 1981. līdz 1983. gadam strādājusi Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas klubā par estrādes vokālo pedagoģi.[1]

1968. gadā estrādes dziesmu un izpildītāju konkursā ieguvusi otro vietu, 1969. gadā viņa šajā konkurā uzvarēja.[2]

70. gados L. Vambute bija pazīstama kā dziesmu autore un dziedātāja. Viņas sacerēto dziesmu vidū ir "Sienāži" (Knuta Skujenieka teksts), "Es neesmu burve", "Debesis ir kaķu saskrāpētas" (abām Māras Zālītes teksts) un citas.

1972. gadā festivālā "Liepājas dzintars" ieguvusi balvu kā labākā vokāliste. 70. gados viņa dziedāja Ādažu kolhoza kultūras nama vokāli insturmentālajā ansamblī "Suvenīrs". "Mikrofona aptaujā" 1978. gadā 10. vietu ieguva L. Vambutes dziedātā G. Freidenfelda dziesma "Rudens Salaspilī".

1971. gadā izdots L. Vambutes minialbums (EP), tajā apkopotas četras dziesmas ar Ziedoņa Purva tekstiem.[3]

1983. gadā L. Vambūte apprecējās ar Cēsīs dzimušo baltvācieti, dizaina un reklāmas speciālistu Robertu Štarku, kurš 1939. gadā repatriācijas vilnī kopā ar vecākiem bija pametis Latviju. Sekoja sarežģīts periods L. Vambūtes dzīvē, līdz kopā ar vīru viņa pārcēlās uz Vāciju un apmetās Solingenē.[4] Turpmāk viņas vārds tika noklusēts, viņas dziesmas neatskaņoja Latvijas radio un televīzijā. No 1986. līdz 1999. gadam viņa bija Zolingenas (Solingen) pilsētas mūzikas skolas klavieru klases un pop-vokālās klases vadītāja. Vairāki viņas audzēkņi ieguvuši pirmās vietas Vācijas konkursā "Jugend Musiziert".[2]

90. gados Vambutes dziesmas atkal atskaņoja radio, sevišķi tās bija iecienījis estrādes mūzikas mantojumam veltītais raidījums "Estrādes serpentīns". 1994. gadā Roberts Gobziņš ierakstīja savu dziesmas "Sienāži" versiju, papildinādams to ar savu tekstu. Tā iekļauta viņa otrajā albumā "Sienāži", taču autortiesību problēmu dēļ albums vēlāk tika izņemts no apgrozības.

Kopš 2006. gada

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2006. gada L. Vambute uzstājas Latvijā kopā ar Siguldas bigbendu un citiem kolektīviem. 2012. gadā viņa uzstājās festivālā "Bildes" kopā ar apvienību "Vintāža", kura izpildīja viņas vecās dziesmas oriģinālam tuvā aranžējumā.[5] Kopš 2006. gada viņa ir Latvijas komponistu savienības biedre.

2022. gadā dziesma "Sienāži" tiek iekļauta Mārča Lāča filmā "Revolūcija", Toms Auniņš un Elīza Legzdiņa izveido jaunu dziesmas versiju.[6]

  • Lolita Vambute – Estrādes dziesmas (EP, Melodija, 1971)

Dziesmas izlasēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Cauri pilsētai" (kopā ar R. Vambuti un A. Liniņu) – "Brazīlijas ainava" (EP, Melodija, 1961)
  • "El Bimbo" – Atmiņu Lietus ‎(CD, Pasadena, 2001)
  • "Es neesmu burve" – Dziesmu izlase 70—tie #1 ‎(CD, Mikrofona ieraksti, 2005)
  • "Kur tu mīti?" – Dziesmu izlase 60—tie #1 ‎(CD, Mikrofona ieraksti, 2005)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]