Knuts Skujenieks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Knuts Skujenieks
Knuts Skujenieks
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 5. septembrī (80 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, tulkotājs
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks kopš 1950
Žanri dzeja, atdzeja, kritika

Knuts Skujenieks (dzimis 1936. gada 5. septembrī) ir latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā, rakstnieka Emila Skujenieka ģimenē. Bērnību pavadījis Bauskas apriņķa Kurmenes pagasta “Mūru” dzirnavās (tagad Vecumnieku novadā). 1942.-1948. gadā mācījies Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidzis Taurkalnes septiņgadīgo skolu. No 1949. līdz 1950. gadam mācījies Jaunjelgavas vidusskolā, no 1951. līdz 1954. gadam mācījies un absolvējis Rīgas 2. vidusskolu.

1954.-1956. gadā studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1956.-1961. gadā studējis un absolvējis Maskavas Gorkija Literatūras institūtu.

1962. gada aprīlī apcietināts un apsūdzēts par pretpadomju aģitāciju un propagandu un par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu. Ticis notiesāts uz 7 gadiem stingra režīma kolonijā (Mordovijā, 1962.-1969. gads).[1]

1972. gadā ticis uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā; 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata.

1989. gadā uzņemts Latvijas PEN klubā, tajā pašā gadā kļuvis par Rīgas nodaļas vadītāju.

1989. gada 6. jūnijā tika reabilitēts, saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā Kultūras darbinieka apbalvojumu.

1991.-2003. darbojies kā Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis.

1992. gadā bijis Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdis, organizācijai pārceļot centru no Stokholmas uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995.-1996.) turpinājis priekšsēža darbu līdz 2002. gadam.

1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu - 2001. gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā.

Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem.

Viņa darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.

Pats viņš ir atdzejojis no ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.  

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lirika un balsis. Rīga: Liesma, 1978 [arī atdzeja]
  • Iesien baltā lakatiņā. Rīga: Liesma, 1986.
  • Sēkla sniegā. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990.
  • Mūsu dzīve nokalpotā. Rīga: Nordik, 2007.

Citi krājumi un izlases

  • Kā putu zīmes. Rīga: Teātra anekdotes, 1992.
  • Mūžīgs pusmēness. Rīga: Teātra anekdotes, 1993.
  • Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm. Rīga, 1994.
  • Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
  • Līdz kailai rokai. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 [izlase]
  • Parkā par solu. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
  • Tagad es esmu Aleksandrs. Rīga: Neputns, 2006.
  • Nekā personīga. Rīga: Neputns, 2010.
  • Poga. Rīga: Neputns, 2011.
  • Simts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
  • Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm [kopā ar Bruno Javoišu]. Rīga: Neputns, 2013.

Literatūras kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Paša austs krekls. Rīga: Liesma, 1987.

Kopoti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008.

Knuta Skujenieka citu autoru atdzejojumi latviski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Genādijs Aihī. Paklanīšanās dziesmai. Rīga: Pētergailis, 2016 [krievu/čuvašu].
  • Teika par Igora karagaitu (kopā ar U. Bērziņu). Rīga: Zinātne, 2014.
  • Volts Vitmens. Zāles stiebri (līdzautors). Rīga: Neputns, 2011.
  • Bengts Bergs. No meža tu esi nācis. Rīga: Mansards, 2008 [zviedru, kopā ar J. Kronbergu].
  • Kipras dzeja (kopā ar U. Bērziņu). Rīga: Adria, 2007 [grieķu].
  • Sigits Geda. Sokrats runā ar vēju. Rīga: Tapals, 2005 [lietuviešu].
  • S.J. Ļecs. Nesaķemmētas domas: aforismi. R.: Tapals, 2004 [poļu].
  • Dziesma, ej viegli pa manu sirdi: XX gs. Eiropas tautu dzeja oriģinālos un atdzejojumos. Rīga: Tapals, 2001.
  • B. Andersens. Svantes dziesmas. Rīga: Atēna, 1999 [dāņu, prozas tekstu tulkojis P. Ankravs] 
  • Ingera Kristensena. Tauriņu ieleja. Rīga: Atēna, 1998 [dāņu].
  • K. M. Belmans. Dziesmas, vīns un mazā nāve. Rīga: Nordik, 1997 [zviedru].
  • 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs: Eiropas tautu tautasdziesmas. Rīga: 1995.
  • Arfas vara: skandināvu viduslaiku balādes. Rīga: Nordik, 1994.
  • E. Lēnrots. Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes. Rīga: Nordik, 1993.
  • Dziesmu dziesma. Rīga: Zinātne, 1993 [senebreju].
  • Zeme cēla zāli: lietuviešu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1986.
  • Ābelīte: poļu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1984.
  • Gustavs Frēdings. Ģitāra un ermoņika. Rīga: Liesma, 1983.
  • Tilts pār Artu: grieķu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1981.
  • Gabriela Mistrāla. Vīnspiede. Rīga: Liesma, 1977 [spāņu].
  • Janis Ricos. Liecinājumi. Rīga: Liesma, 1977 [grieķu].
  • Šopovs A. . Ugunsmīlestība. Rīga: Liesma, 1974 [maķedoniešu].
  • N. Giljēns. Sensemaijā. Rīga: Liesma, 1974 [spāņu].
  • Desanka Maksimoviča. Es prasu žēlastību. Rīga: Liesma, 1972 [serbu].
  • Federiko Garsija Lorka. Kliedziens. Rīga: Liesma, 1971 [spāņu].
  • O. Župančičs. Bezmiegs. Rīga: Liesma, 1971 [slovēņu].
  • Ļesja Ukrainka. Pērkona māsa. Rīga: Liesma, 1970 [ukraiņu].
  • Pasaules tautu lirika. Rīga: LVI, 1959 [līdzautors].

Knuta Skujenieka dzejas publikācijas antoloģijās:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Igauniski Läti uuema luule valimik. Eesti Raamat, Tallinn, 1997, p p. 166-183
  • Īslandiski Vængstýfđir draumar. Hlér 1999, p.p.39 – 57
  • Norvēģiski Uten svaner uten sne. Dreyer. Oslo, 1986, p.p. 98-113
  • Dāniski 11 lettiske digtere. Husets Forlag / S.O.... Århus 1980, p.p. 95-101
  • Zviedriski Nặra röster över vatten. En bok för alla, 1997, p.p. 180-184
  • Baltkrieviski Latišskaja saveckaja paezija Tam.1. Mastackaja literatura. Minsk. 1984. p. P. 224-231
  • Itāliski Realismi a cupole d’oro. Prova d’autore, Catania. 1988. p.p. 247-252 Poetit d’Europa. 10 Maggio 2004. Libri Scheiwiller. Milano.2004. p.p. 99-105
  • Franciski La littérature lettonne au XXe siécle. Nordik. Riga, 1997, p.p.41-47 Rose-Marie François. Pieds nus dans I’herbe. L’arbre a’paroles, p.p.102-119
  • Čehiski Les duší.Bohemika, Praha, 2001, p.p.118-120 15x poezie lotyšsko fra, Praha. 2006, p.p. 21-29
  • Vāciski: Riga im Waser. Tapals. Riga, 2004, p.p. 207-227 Sonnengeflecht, Nordik, Riga, 1997, p.p. 122-123
  • Moldāviski (rumāniski) Poetii letoni. Literaturã artistiche. Chişinău. 1983, p.p. 145-148
  • Ukrainiski Jurij Zavhorodņij. Z latvijsjkoho bereha. Kijiv. 1998, p.p. 213-235
  • Krieviski Molņija v kamņe. Tapals, Rīga. 2002, p.p. 37-65 Božij prijomiš. Daugava, Rīga. 2003, p.p. 4-52
  • Angliski All Birds know this. Tapals. Riga. 2001.p.p. 182-194
  • Ārpus antoloģijām atsevišķas publikācijas arī bulgāru, gruzīnu, armēņu, azerbaidžānu, tatāru, kazahu, altajiešu, poļu, serbu, maķedoniešu, grieķu, čuvašu, somu, rumāņu, ungāru, nīderlandiešu, slovēņu, turku, ķīniešu u.c. valodās.

Knuta Skujenieka dzejas grāmatas citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ett frö i snön [Sēkla sniegā]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: Fripress, 1991.
  • Nasinņa v sņihu [Sēkla sniegā]. Ukraiņu valodā. Kiiv: Ukrainsjkij pisjmennik, 1994.
  • Bitter hand, bitter mun [Rūgta roka, rūgta mute]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Edda, 2003.
  • Aš esu toli viešejęs [Es pabiju tālos ciemos]. Lietuviešu valodā atdz. Vladas Braziūnas, Sigitas Geda, Jonas Strielkūnas. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla, 2004.
  • Som ekens rot till vatten. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Torsby: Heidrun, 2008.
  • Innego mosto nie będzie [Cita tilta vairs nebūs]. Poļu valodā atdz. Justyna Spychalska. Warszawa: Anagram, 2009.
  • Корен в хоризонта [Sakne apvārsnī]. Bulgāru valodā atdz. Aksīnija Mihailova. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2009.
  • Tornato da un altro mondo. Itāļu valodā atdz. Pietro Umberto Dini. Novi Ligure: Joker, 2010.
  • Poga [viens dzejolis 33 valodās]. Rīga: Neputns, 2011.
  • Samen im schnee [Sēkla sniegā]. Vācu valodā atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava/Klagenfurt: Wieser, 2016.
  • Босые звезды [Basās zvaigznes]. Krievu valodā atdz. Olga Pētersone. Rīga: Pētergailis, 2016.
  • Seed in Snow [Sēkla sniegā]. Angļu valodā atdz. Bitite Vinklers. BOA Editions, 2016.

Antoloģijas (sastādītas un atdzejotas)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs (Eiropas tautu folkloras izlase).
  • Arfas vara (Skandināvijas tautu balādes).
  • Dziesma, ej viegli pa manu sirdi ... ) Go lightly over my heart, song ...)
  • Eiropas dzejas antoloģijā ar 72 paraugiem oriģinālvalodās un to latviskajiem atdzejojumiem.
  • Daži ievērojamākie tulkotie autori no kopkrājumiem un atsevišķām publikācijām: William Shakespeare (sonnets), Dante Alighieri (I Canto no “La Commedia Divina”), Walt Whitman, Carl Sendburg, Edgar Lee Masters. Benny Andersen (Dānija), Tomas Tranströmer (Zviedrija) Konstandinos Kavafis, Jorgos Seferis, Odiseas Elitis (Grieķija). Antonio Machado, Angel Ganivet (Spānija) César Vallejo (Peru) Léopold Sédar Senghor (Senegāla), Salvatore Quasimodo (Itālija) Nordahl Grieg, Olav H.Hauge, Rolf Jacobsen (Norvēģija) Aleksis Kivi, Eino Leino (Somija) Meczyslaw Jastrun, Konstanty Ildefons Galczyński (Polija) u.c. “Dziesmu Dziesma” – Vecās Derības “Zālamana Augstās dziesma” versija.
  • Publikācijas avīzēs un žurnālos aptuveni 40 valodās: angliski, vāciski, franciski, zviedriski, islandiski, somiski, krieviski, baltkrieviski, ukrainiski, poliski, čehiski, serbiski, slovēniski, maķedoniski, rumāniski, ungāriski, itāliski, gruzīniski, igauniski, leitiski, armēniski u.c.

Pētījumi par Knutu Skujenieku[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Rokpelnis. Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku. Rīga: Pētergailis, 2006.
  • Intas čaklās apcere “Ieskats Knuta Skujenieks dzejā” (Kopoto rakstu 8. Sējums), Rīga: Nordik, 2008.

Apbalvojumi un prēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi:

  • 1989.- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks;
  • 1994.- Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandors;
  • 1996.- Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks;
  • 1998.- Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieks;
  • 1999.- Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa virsnieks;
  • 1999.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks;
  • 2001.- Barikāžu aizstāvja piemiņas zīme;
  • 2006.- Ukrainas Rakstnieku savienības goda zīme;
  • 2009.- Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieks;
  • 2009.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks (atkārtoti);
  • 2014.- Polijas Kultūras ministrijas medaļa “Par nopelniem poļu kultūrā”.

Prēmijas:

  • 1979.- Dzejas dienu balva par grāmatu “Lirika un balsis”;
  • 1986.- A.Upīša un Dzejas dienu balva par grāmatu “iesien baltā lakatiņā”;
  • 1993.- Jātvingu prēmija (Lietuva);
  • 1994.- Ivana Franko prēmija (Ukraina);
  • 1996.- Sorosa fonda Saskaņas balva (kopā ar R. Haradžaņjanu);
  • 1996.- Tomasa Transtrēmera prēmija (Vesterosa, Zviedrija, kopā ar V. Belševicu);
  • 2001.- Literatūras gada balva;
  • 2007.- Ed. Veidenbauma prēmija par grāmatu “Mūsu dzīve nokalpotā”
  • 2010.- Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu;
  • 2012.- Latvijas Ministru kabineta balva literatūrā.
  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1992);
  • Biedrība NORDEN LATVIJA (1999);
  • Biedrība AUSTRĀLIJA-LATVIJA (2001);
  • Kārļa Universitātes Baltistikas pulciņš (Prāga, 1995);
  • Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedrs (2002);
  • Salaspils Goda pilsonis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]