Ludvigs III Vitelsbahs
| Ludvigs III Ludwig III. | |
|---|---|
 | |
| Bavārijas karalis | |
| 1913. gada 5. novembris — 1918. gada 13. novembris | |
| Priekštecis | Oto |
| Pēctecis | - |
| Dzimis |
1845. gada 7. janvārī Minhene, Bavārijas karaliste (Bavārija,  Vācija) |
| Miris |
1921. gada 18. oktobrī (76 gadu vecumā) Šārvāra,  Ungārija |
| Apglabāts |
Minhenes Dievmātes katedrāle, Minhene, Vācija |
| Dzīvesbiedre | Austrijas-Estes Marija Terēzija |
| Bērni | 13 bērni, to skaitā Bavārijas kroņprincis Ruprehts, Bavārijas princis Francs, Bavārijas princes Matilde |
| Dinastija | Vitelsbahu dinastija |
| Tēvs | Luitpolds |
| Māte | Austrijas Augusta Ferdinanda |
| Reliģija | katoļticība |
Ludvigs III (vācu: Ludwig III., pilnajā vārdā Ludvigs Luitpolds Jozefs Maria Aloizs Alfrīds (vācu: Ludwig Luitpold Josef Maria Aloys Alfried); dzimis 1845. gada 7. janvārī, miris 1921. gada 18. oktobrī) bija pēdējais Bavārijas karalistes karalis, valdīja no 1913. līdz 1918. gadam.
Ludvigs III bija Bavārijas prinča un reģenta Luitpolda dēls. Luitpolds Bavārijā valdīja kā reģents, jo Bavārijas karalis Oto tika atzīts par garīgi slimu un nespējīgu vadīt valsti. Pēc tēva Luitpolda nāves Bavārijas parlaments izmainīja valsts konstitūciju, kas ļāva Ludvigam pašam ieņemt troni, atceļot no troņa Oto. Izceļoties Novembra revolūcijai Vācijā, Ludvigs pameta Minhenes rezidenci un pārcēlās uz Anīfas pili pie Zalcburgas, kurā 1918. gada 12. novembrī izdeva Anīfas deklarāciju, atbrīvojot valsts darbiniekus no zvēresta karalim, tādējādi pārtraucot 738 gadu ilgo Vitelsbahu valdīšanu Bavārijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ludvigs III Vitelsbahs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|