Lukīno Viskonti

Vikipēdijas lapa
Lukīno Viskonti
Luchino Visconti
Lukīno Viskonti
Lukīno Viskonti 1972. gadā
Dzimis Lukīno Viskonti di Modrone
1906. gada 2. novembrī
Valsts karogs: Itālija Milāna, Itālija
Miris 1976. gada 17. martā (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Itālija Roma, Itālija
Nodarbošanās režisors, scenārists
Darbības gadi 1943—1976

Lukīno Viskonti di Modrone (itāļu: Luchino Visconti di Modrone; dzimis 1906. gada 2. novembrī, miris 1976. gada 17. martā) bija itāļu teātra, operas un kinorežisors, scenārists. Viņš tiek uzskatīts par itāļu neoreālisma aizsācēju kinomākslā. Viskonti bija aristokrātiskās Viskonti dzimtas pārstāvis, viņam piederēja Lonate-Pocolo grāfa tituls.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lukīno Viskonti piedzima dižciltīgā itāļu ģimenē Milānā kā viens no septiņiem bērniem. Viņa tēvs bija Džuzepe Viskonti di Modrone, Gracāno Viskonti hercogs un Lonate-Pocolo grāfs no Viskonti dzimtas.

Lukīno jau no agras jaunības sāka interesēties par mākslu, spēlēja čellu, darbojās kā teātra scenogrāfs. Viņš bija saticis itāļu slavenības — komponistu Džakomo Pučīni, diriģentu Arturo Toskanīni, rakstnieku Gabriēli d'Anuncio. 1935. gadā Viskonti sāka strādāt par asistentu pie franču kinorežisora Žana Renuāra, kas veicināja Viskonti interesi par sociāliem un politiskiem jautājumiem.

Otrā pasaules kara laikā Viskonti iestājās Itāļu komunistiskajā partijā.

Režisora karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1943. gadā Viskonti uzņēma savu pirmo filmu "Apsēstība" (Ossessione). Tā tiek uzskatīta par itāļu neoreālisma sākumu. Nākamā Viskonti filma La terra trema (1948) ieguva Starptautisko balvu (International Award) Venēcijas kinofestivālā.

Arī turpmākās Viskonti veidotās filmas guvušas plašu atzinību. Vairākas balvas ieguva viņa veidotā filma "Roko un viņa brāļi" (1960). 1963. gadā Viskonti uzņēma filmu "Gepards" (Il gattopardo) pēc Džuzepes Tomazi di Lampedūzas tāda paša nosaukuma romāna.[1] Par šo filmu Viskonti saņēma Kannu kinofestivāla galveno balvu — Zelta palmas zaru. Par nākamo filmu Vaghe stelle dell'orsa... (1965) Viskonti saņēma galveno Venēcijas kinofestivāla balvu — Zelta lauvu. Par filmu La caduta degli dei (1969) nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais scenārists. 1971. gadā Viskonti uzņēma filmu "Nāve Venēcijā", kuras scenārijs bija veidots pēc vācu rakstnieka Tomasa Manna 1912. gadā izdotā tāda paša nosaukuma romāna.[2] Par šo filmu Viskonti nominēts BAFTA kino balvai kā labākais režisors.

Lukīno Viskonti un Anna Manjāni filmēšanas laikā 1952. gadā

Operu iestudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1946. gada Viskonti darbojās kā teātra režisors, iestudējot daudzas franču un amerikāņu dramaturgu lugas. Viņš bija nodibinājis teātra kompāniju, kurā viens no vadošajiem aktieriem bija Vitorio Gasmans. Šīs kompānijas aktieri tēlojuši arī Viskonti filmās.

Viskonti kļuva plaši pazīstams ar operu iestudējumiem. Savas karjeras laikā iestudējis 20 operas dažādos operteātros, tai skaitā operteātrī La Scala Viskonti iestudējis piecas operas ar Mariju Kallu galvenajās lomās. Iestudējis operas arī Londonas Koventgārdena operā, Romas Operas teātrī, Maskavas Lielajā teātrī, Vīnes Valsts operā.[3]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viskonti bija homoseksuāls. Viņa partneris 1940. gadu beigās bija itāļu režisors Franko Dzefirelli.[1] Pēdējais Viskonti dzīves partneris bija austriešu aktieris Helmuts Bergers, kas tēlojis vairākās Viskonti filmās.

1972. gadā Viskonti pārcieta insultu, bet 1976. gadā Romā, nākamā insulta dēļ, viņš mira 69 gadu vecumā. Apglabāts Iskjas salā, netālu no savas ģimenes mājas.[4] Iskjā atrodas viņa režisora darbam veltīts muzejs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «The Aristocrat». The New York Times, 17 September 2006. (Overview of Visconti's life and career).
  2. «Luchino Visconti’s Death in Venice». Literature/Film Quarterly, v. 2, 1974. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 30. augustā.
  3. «Lirica: Operas directed by Visconti». luchinovisconti.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. augustā. Skatīts: 2015. gada 30. augustā.
  4. «Luchino Visconti». Find a Grave.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]