Franko Dzefirelli

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Franko Dzefirelli
Franco Zeffirelli
Franko Dzefirelli Maskavā 2008. gadā
Franko Dzefirelli Maskavā 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1923. gada 12. februārī
Valsts karogs: Itālija Florence, Toskāna, Itālija
Miris 2019. gada 15. jūnijā (96 gadi)
Valsts karogs: Itālija Roma, Itālija
Nodarbošanās kinorežisors
operas režisors
kinoproducents
politiķis
Amatā 1994. gada 21. aprīlis — 2001. gada 29. maijs
Partija Forza Italia

Franko Dzefirelli (itāļu: Franco Zeffirelli; dzimis 1923. gada 12. februārī, miris 2019. gada 15. jūnijā) bija itāliešu filmu, televīzijas un operu režisors un kinoproducents. Bijis Itālijas Senāta loceklis (1994—2001) no labēji centriskās partijas Forza Italia, pārstāvot Katāniju.[1]

Daudzi Dzefirelli veidotie operu uzvedumi guvuši starptautisku atzinību un tiek atzīti par klasiku.[2][3] Par operfilmu "Traviata" (La traviata, 1982) tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai un saņēmis BAFTA kino balvu par labāko dizainu un māksliniecisko režiju. Saņēmis divas Emmy balvas — par darbiem televīzijā Great Performances (1971) un "Pajaci" (Pagliacci, 1982).

Darbs televīzijā un kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp Dzefirelli nozīmīgākajiem darbiem kino un televīzijā ir vairākas pēc Viljama Šekspīra lugu motīviem veidotas filmas — "Spītnieces savaldīšana" (1967) ar Elizabeti Teilori un Ričardu Bērtonu galvenajās lomās, "Romeo un Džuljeta" (1968) (par kuru Dzefirelli tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai un Zelta Globusa balvai kā labākais režisors), "Otello" (1976) ar Plasido Domingo galvenajā lomā, "Hamlets" (1990) ar Melu Gibsonu un Glennu Klouzu galvenajās lomās. Ievērību guvis Dzefirelli veidotais TV miniseriāls "Jēzus no Nācaretes" (1977).

Operu iestudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1950. gadiem Dzefirelli bija kļuvis par vienu no vadošajiem operu iestudētājiem Itālijā, kā arī citur Eiropā un ASV. Savu karjeru viņš bija sācis teātrī kā Lukīno Viskonti asistents. Vēlāk viņš pievērsās scenogrāfijai. Pirmie viņa režisora darbi bija Džoakīno Rosīni operu iestudējumi. 1958. gadā iestudēja operu "Traviata" Dalasā ar Mariju Kallu galvenajā lomā. No viņu kopējiem darbiem īpaši atzinīgi tika uzņemts operas "Toska" iestudējums 1964. gadā Londonas Karaliskajā operā Koventgārdenā. Sekoja operas "Norma" iestudējums Parīzes Operā ar Mariju Kallu galvenajā lomā. Dzefirelli bieži sadarbojās arī ar operdziedātāju Džoanu Saterlendu. 1959. gadā Dzefirelli iestudēja operu Lucia di Lammermoor ar Saterlendu galvenajā lomā. Dzefirelli veidojis daudzu operu iestudējumus Metropoles operā Ņujorkā, starp tiem "Bohēma" (La bohème), "Toska", "Turandota", "Dons Žuans" (Don Giovanni).

Dzefirelli iestudētais operas "Karmena" uzvedums Veronas arēnā

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1977. gadā Dzefirelli saņēma ordeni "Par nopelniem Itālijas Republikas labā" ar Lielvirsnieka pakāpi (Grande Ufficiale Ordine al Merito della Repubblica Italiana).

2004. gadā Dzefirelli tika apbalvots ar Britu impērijas ordeni un Britu impērijas Goda bruņinieka titulu, kļūstot par pirmo Itālijas pilsoni, kam piešķirts šis tituls.[4]

Nozīmīgākās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]