Pāriet uz saturu

Luna-25

Vikipēdijas lapa
Luna-25
Луна-25
Luna-25 modelis
Luna-25 modelis
KA veidsMēness zonde
OperatorsNPO Lavočkina, Karogs: Krievija Krievija
IzgatavotājiNPO Lavočkina, KZA Kosmisko pētījumu institūts Karogs: Krievija Krievija
Starts10.08.2023. 23:10:57 UTC
Starta vietaVostočnij Karogs: Krievija Krievija
NesējraķeteSojuz-2.1b / Fregat, Karogs: Krievija Krievija
Darbības ilgums1 gads (plānots)
Beigu datums19.08.2023. 11:57 UTC
NSSDC ID2023-118A
SCN57600
Tīmekļa vietnehttps://iki.cosmos.ru/missions/luna-25
Orbītas elementi
Centr. ķermenisMēness
Programma Luna
IepriekšējaisNākamais
Luna-24Luna-26

Luna-25 (Луна-25) bija Krievijas Mēness nolaižamais aparāts. Projekta virsorganizācija un kosmiskā aparāta izgatavotājs bija uzņēmums NPO Lavočkina. Zinātnisko instrumentu virsorganizācija bija Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūts. Zonde tika palaista 2023. gada 10. augustā. Tā nekontrolēti ietriecās Mēness virmā 19. augustā.

Projekta mērķis ir netālu no Mēness dienvidpola nosēdināt nolaižamo aparātu. Zinātniskie mērķi bija:

  • ūdens un gaistošo savienojumu meklēšana Mēness polārajā gruntī, virsmas un polārā regolīta augšējā slāņa elementu un izotopu sastāva izpēte;
  • eksosfēras plazmas un putekļu komponentu izpēte pie virsmas, tostarp Saules vēja mijiedarbība ar regolīta augšējo slāni.

Luna-25 tika palaista 2023. gada 10. augustā 23:10:57 UTC ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat no Vostočnija kosmodroma starta laukuma 1S.[1] 16. augustā zonde iegāja Mēness orbītā.

19. augustā 11:10 UTC tika dots impulss Luna-25 pārejai uz pirmsnosēšanās orbītu. Operācijas laikā zondē radās avārijas situācija, kas neļāva veikt manevru ar noteiktajiem parametriem. Pēdējais sakaru seanss notika 11:57 UTC. 19. un 20. augustā veiktie sakaru atjaunošanas mēģinājumi bija neveiksmīgi. Pēc provizoriskās analīzes rezultātiem kosmiskais aparāts bija nonācis neplānotā orbītā, un tas visticamāk bija ietriecies Mēness virsmu.[2] 21. augustā Roskosmos vadītājs Jurijs Borisovs paziņoja, ka korekcijas manevrā dzinējiem vajadzējis darboties 84 sekundes, bet tie ir darbojušies 127 sekundes.

Nosēšanās netālu no Mēness dienvidpola bija plānota 2023. gada 23. augustā.

Avārijas izmeklēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. oktobrī tika paziņoti starpnozaru komisijas provizoriskie darba rezultāti. Par visiespējamāko kļūmes avotu tā minēja borta vadības kompleksu, kam vienā datu masīvā varēja iekļūt komandas ar dažādām to izpildes prioritātēm. Uz vadības kompleksu pienāca nulles signāli no leņķa ātrumu mērīšanas bloka akselerometriem. Tas neļāva ar koriģējošo impulsu noteikt vajadzīgā ātruma brīdi un savlaicīgi izslēgt kosmiskā aprāta dzinējsistēmu.[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]