Pāriet uz saturu

2023. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Notikumi kosmonautikā: 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. 2026.
Notikumi pasaulē: 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. 2026.

Šeit apkopoti 2023. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jupitera zonde JUICE
Chandrayaan-3 nolaižamais aparāts Vikram uz Mēness virsmas
OSIRIS-REx nolaižamās kapsulas atgūšana
Asteroīda zonde Psyche
Dinkinešs ar savu pavadoni dažas minūtes pirms Lucy ciešākās pietuvošanās
Orbitālā observatorija Euclid
Rentgenstaru orbitālā observatorija XRISM
Supersmagā nesēja Starship pirmais izmēģinājumu lidojums

2023. gadā tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:

Kosmiskie nesēji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gadā pirmo lidojumu veica vairākas jaunas nesējraķetes vai to modifikācijas:

  • Chŏllima 1, Ziemeļkorejas 3 pakāpju raķete ar celtspēju aptuveni 300 kg zemā Zemes orbītā. Pirmie divi starti bija neveiksmīgi, bet trešajā izdevās orbītā nogādāt pavadoni.
  • Gushenxing 1S (Ceres-1S), Ķīnas privāta uzņēmuma Galactic Energy raķetes Gushenxing 1 modifikācija palaišanai no baržas jūrā.
  • H3-22S, Japānas raķetes H3 variants ar diviem dzinējiem pirmajā pakāpē, diviem starta paātrinātājiem un S tipa raķetes augšdaļas gaisa plūsmvirzi. Pirmais starts bija neveiksmīgs.
  • Qaem 100, Irānas trīs pakāpju cietās degvielas raķete ar celtspēju 80 kg zemā Zemes orbītā. Pirmais orbitālais starts bija neveiksmīgs (2022. gadā veikts veiksmīgs suborbitāls starts).
  • RS1, ASV privāta uzņēmuma ABL Space Systems divu pakāpju šķidrās degvielas (petrolejas) raķete ar celtspēju 1350 kg zemā Zemes orbītā. Pirmais starts bija neveiksmīgs.
  • Starship, ASV privātā uzņēmuma SpaceX super smagais nesējs ar Super Heavy pirmo pakāpi un Starship otro pakāpi ar celtspēju līdz 250 t zemā Zemes orbītā. Pirmie divi starti bija neveiksmīgi.
  • Terran 1, ASV privātā uzņēmuma Relativity Space divu pakāpju šķidrās degvielas (metāna) raķete ar celtspēju 1479 kg zemā Zemes orbītā. Pirmais starts bija neveiksmīgs.
  • Tianlong-2, Ķīnas privāta uzņēmuma Space Pioneer divu pakāpju šķidrās degvielas (petrolejas) raķete ar celtspēju aptuveni 3 t zemā Zemes orbītā.
  • Dienvidkorejas cietās degvielas nesējraķete, ļoti maz zināms par to.

Pēdējā lidojumā devās:

Vairākas nesējraķetes piedzīvoja avārijas vai kļūmes, kuru dēļ netika sasniegta orbīta: Chollima-1 (2 reizes), Electron, Gushenxing 1, H3-22S, LauncherOne, RS1, Starship (2 reizes), Terran 1.

Kosmosa pētniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpplanētu zondes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. aprīlī EKA palaida zondi Jupiter Icy Moons Explorer (JUICE) Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.

25. aprīlī 2022. gadā palaistā Japānas privātā uzņēmuma ispace zonde HAKUTO-R M1 cieta neveiksmi, nosēžoties uz Mēness virsmas.

14. jūlijā ISRO palaida Chandrayaan-3 Mēness misiju. 23. augustā nolaižamais aparāts Vikram nolaidās Mēness dienvidu pola apgabalā, nogādājot tur arī mobili Pragyan.

10. augustā Krievija palaida Mēness nolaižamo aparātu Luna-25, kas veiksmīgi iegāja Mēness orbītā, bet 19. augustā kļūmes dēļ nekontrolēti ietriecās Mēness virsmā.

6. septembrī tika palaists JAXA Mēness nolaižamais aparāts SLIM ar mobiļiem LEV-2 un LEV-1 (pārvietojas lecot). 25. decembrī tas iegāja Mēness orbītā.

24. septembrī uz Zemes nolaidās zondes OSIRIS-REx kapsula ar asteroīda Bennu paraugiem.

13. oktobrī Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) palaida asteroīda zondi Psyche;

1. novembrī zonde Lucy veica 152830 Dinkineša asteroīda pārlidojumu, atklājot, ka tam ir mazaks pavadonis.

Kosmiskās observatorijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. jūlijā EKA palaida orbitālo observatoriju Euclid, kas veiks novērojumus redzamajā un infrasarkanajā gaismā.

2. septembrī Indija palaida Saules observatoriju Aditya-L1;

6. septembrī tika palaista JAXA rentgenstaru orbitālā observatorija XRISM.

Pilotējamie lidojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gadā tika veikti 6 pilotējamie lidojumi. ASV uzņēmums SpaceX palaida Crew Dragon kosmosa kuģus uz Starptautisko kosmosa staciju: SpaceX Crew-6, SpaceX Crew-7, Ax-2 (komerciālā misija). Krievija uz SKS palaida Sojuz MS-22 (bezpilota režīmā uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS), kur nodrošinātu sabojātā Sojuz MS-22 apkalpes nogādāšanu uz Zemi) un pilotējamo Sojuz MS-24. Ķīna uz savu orbitālo staciju Tiangong nogādāja kuģus Shenzhou 16 un Shenzhou 17.