ViaSat-3 Americas
| ViaSat-3 Americas | |||||
| KA veids | sakaru pavadonis | ||||
| Operators | Viasat,  ASV | ||||
| Izgatavotāji | Boeing Satellite Systems, ASV | ||||
| Bāzes platforma | Boeing 702MP+ | ||||
| Starts | 01.05.2023. 00:26 UTC | ||||
| Starta vieta | Kanaverala LC-39A ASV | ||||
| Nesējraķete | Falcon Heavy | ||||
| Palaists kopā ar | Arcturus, G-Space 1 | ||||
| Darbības ilgums | 15 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2023-060A | ||||
| SCN | 56370 | ||||
| Enerģija | saules baterijas, > 25 kW | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | GSO | ||||
| Punkta koordinātas | 89° R | ||||
| |||||
ViaSat-3 Americas jeb ViaSat 3.1 ir ASV uzņēmuma Viasat sakaru pavadonis. Tas ir pirmais no ViaSat-3 trīs pavadoņu plejādes. To palaida 2023. gada maijā. Plānots, ka no ģeostacionārās orbītas ViaSat-3 Americas sniegs sakaru pakalpojumus Amerikā. Antenas izvēršanas kļūmes dēļ tas var sniegt mazāk nekā 10 % no plānotās caurlaidspējas.
Konstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums Boeing Satellite Systems uz platformas Boeing 702MP+ bāzes. Bija plānots, ka pēc ekspluatācijas sākšanas ViaSat-3 ar Ka joslas raidītājiem tam būs kopējais datu pārraides ātrums 1 Tbit/s, nodrošinot klientiem vairāk nekā 100 Mbit/s ātrumu.
Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līgums par ViaSat-3 pirmo divu pavadoņu izgatavošanu ar Boeing tika noslēgts 2016. gada jūlijā.
Pirmā pavadoņa palaišana tika rezervēta Ariane-5ECA raķetei, un to bija paredzēts palaist no 2020. gadā. Arianespace palaišanas līgums 2019. gada jūnijā tika mainīts uz jauno Ariane-64 raķeti, kas tiktu palaista 2021. gadā. COVID-19 pandēmijas dēļ sākotnējais palaišanas datums tika pārcelts uz 2023. gadu. Ariane-6 izstrādes aizkavēšanās dēļ trešais tika pārcelts uz Falcon Heavy.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
ViaSat-3 Americas tika palaists 2023. gada 1. maijā 00:26 UTC ar nesējraķeti Falcon Heavy no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-39A. Kopā ar to startēja pavadoņi Arcturus (Aurora 4A) un G-Space 1. Raķetes sānu raķešbloki (B1053 un B1052) agrāk bija izmantoti divas un septiņas reizes. Sānu blokiem un centrālajam blokam nebija paredzēta nolaišanās (pirmo reizi Falcon Heavy vēsturē), jo šajā lidojumā raķete tieši nogādāja pavadoņu ģeostacionārajā orbītā. Savukārt raķetes plūsmvirža daļas tika atgūtas, no gandrīz 2000 km attāluma no Zemes.
Pavadonis veiksmīgi sasniedza ģeostacionāro orbītu (punktā 89° rietumu garuma), taču piedzīvoja antenas izvēršanas lielu anomāliju, kas varēja būtiski ietekmēt ViaSat-3 Americas darbību. 2023. gada oktobrī Viasat bija konstatējis, ka, lai gan pavadoņa derīga krava ir funkcionējoša, sagaidāms, ka ViaSat-3.1 būs mazāk nekā 10 % no plānotās caurlaidspējas. Viasat arī apstiprināja, ka tā ir apdrošinājusi ViaSat-3 F1 420 miljonu ASV dolāru apmērā un līdz gada beigām pabeigs savu prasību.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Viasat has enough throughput on ViaSat-3 Americas to avoid replacement Jason Rainbow, spacenews.com 2023-10-12
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ViaSat-3 ViaSat (angliski)
- ViaSat 3.1, 3.2, 3.3 (ViaSat 3 Americas, APAC, EMEA) Gunter Dirk Krebs (angliski)