SLIM
| SLIM Smart Lander for Investigating Moon 智能月球探測器 | |
.png) SLIM modelis | |
| KA veids | Mēness nolaižamais aparāts |
| Operators | JAXA  Japāna |
| Starts | 06.09.2023. 23:42:11 UTC |
| Starta vieta | Tanegasima Japāna |
| Nesējraķete | H-IIA 202, Japāna |
| Palaists kopā ar | XRISM |
| NSSDC ID | 2023-137D |
| SCN | 57803 |
| Tīmekļa vietne | https://www.isas.jaxa.jp/home/slim/SLIM/index.html |
| Enerģija | saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Mēness |
SLIM jeb Smart Lander for Investigating Moon, 智能月球探測器 ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) Mēness nolaižamais aparāts. Tas tika palaists 2023. gada 6. septembrī. 2024. gada 19. janvārī SLIM nosēdās uz Mēness virsmas, bet apgāzās, tomēr turpināja darboties. Kosmiskais aparāts pārdzīvoja vairākas Mēness naktis, ikreiz atjaunojot saziņu ar Zemi.
Šī bija Japānas pirmā misija uz Mēness virsmu, un tās mērķis bija demonstrēt precīzu nolaišanos uz Mēness (precizitāte līdz 100 m).[1] Nolaišanās laikā uz Mēness, izmantojot sejas atpazīšanas sistēmu tehnoloģiju, nolaižamais aparāts atpazina Mēness krāterus un noteica savu pašreizējo atrašanās vietu, izmantojot novērojumu datus, kas iegūti no Kaguja (SELENE) Mēness orbitālā aparāta misijas, kas darbojās no 2007. līdz 2009. gadam. Šā projekta izstrādes izmaksas tiek lēstas 18 miljardi jenu.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
SLIM tika palaists 2023. gada 6. septembrī 23:42:11 UTC ar nesējraķeti H-IIA (lidojums F30) no Tanegasimas kosmosa centra. Tas bija sekundārā krava rentgena orbitālajai observatorijai XRISM.
4. oktobrī SLIM veica Mēness pārlidojumu 4994 km attālumā, izmainot ģeocentrisko orbītu no 412 × 394 300 km × 31,1° uz 177 550 × 1 687 100 km × 26,0°. 25. decembrī kosmiskais aparāts iegāja Mēness orbītā 682 × 3929 km 89,8 grādu slīpumā. Vairākos manevros 2024. gada 14., 17. un 19. janvārī orbīta tika pazemināta līdz 15 × 600 km.
2024. gada 19. janvārī 15:00 UTC sākās nolaišanās, izmantojot trajektoriju, kas līdzinās vājajai stabilitātes robežai. 15:19:52 UTC SLIM nosēdās netālu no Shioli krātera (13,3° dienvidu platuma, 25,2° austrumu garuma). Mazie roboti LEV-1 un LEV-2 tika izmesti 1,8 m augstumā, lai nosēstos uz virsmas līdzās SLIM.
Pēc nosēšanās SLIM saskārās ar tehnisku problēmu saistībā ar saules bateriju paneļiem, kas Mēness dienas sākumā bija orientēti uz rietumiem, Saulei pretējā pusē, tādējādi nespējot ģenerēt pietiekami daudz enerģijas. Īsu laiku nolaižamais aparāts varēja darboties ar iekšējās akumulatoru baterijas enerģiju, bet 17:57 UTC lidojuma kontrolieri to izslēdza, lai novērstu baterijas pārmērīgu izlādi. Tam vajadzētu uzlabot izredzes, ka saules apgaismojuma maiņa varētu atdzīvināt SLIM darbību.[2]
Abi mobiļi LEV-1 un LEV-2 darbojās kā plānots un nosūtīja datus. LEV-1 veica sešus lēcienus uz Mēness virsmas. LEV-2 uzņemtie SLIM attēli liecināja par nepareizu nolaišanās orientāciju ar dzinēja jaudas zudumu nolaišanās laikā un pat iespējamu bojātu antenu, kas nebija vērsta pret Zemi. LEV-1 raidīja līdz 17:10 UTC.
25. janvārī JAXA paziņoja, ka vienam no diviem dzinējiem 48 metru augstumā virs Mēness virsmas radās sava veida kļūme, kas krasi samazināja tās jaudu. Nolaižamais aparāts nosēdās ar drošu, mazāku ātrumu, nekā bija paredzēts, taču tas pārāk strauji sasvērās uz sāniem nesabalansētas vilces dēļ. Tādējādi tas apgāzās, atstājot saules baterijas, kas bija piestiprinātas pie aparāta augšējās virsmas, vērstas uz rietumiem, kur nespīdēja saule.[2]
Neskatoties uz kļūmi, JAXA uzskatīja, ka misija bija sekmīga, jo apstiprinājās tās galvenais mērķis — nosēšanās plānotajā 100 m diametra zonā (precizitāte tika sasniegta mazāka par 10 m, iespējams, 3 — 4 m).
29. janvārī nolaižamais aparāts atsāka darbību pēc tam, kad bija izslēgts uz nedēļu. JAXA paziņoja, ka ir atjaunots kontakts ar SLIM, un tā saules baterijas atkal darbojas pēc tam, kad mainījušies apgaismojuma apstākļi ļāva tam uztvert saules gaismu.[3]
2024. gada 25. februārī JAXA nosūtīja modināšanas komandu un konstatēja, ka SLIM ir veiksmīgi pārlaidis Mēness nakti, saglabājot sakaru iespējas. Tā kā 25. februārī bija Mēness dienas pusdienlaiks, sakaru aparatūras temperatūra bija ārkārtīgi augsta, tāpēc seanss tika pārtraukts jau pēc īsa laika.
2024. gada 28. martā SLIM pārdzīvoja vēl vienu Mēness nakti un pamodās, nosūtot uz Zemi jaunus attēlus. 24. aprīlī tas bija pārlaidis trešo Mēness nakti, un nosūtīja jaunus attēlus.
Mobilie aparāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
SLIM uz Mēness virsmas nogādāja divus mobilos aparātus: LEV-1 un LEV-2.
LEV-1 (Lunar Excursion Vehicle 1) pārvietošanās notiek, izmantojot lēkāšanas mehānismu. Uz tā ir ar Zemi tiešās sakaru iekārtas, 2 platleņķa redzamās gaismas kameras, nelielas elektriskās iekārtas un UAF joslas antenas, kas aizgūtas no aparātiem MINERVA un OMOTENASHI.
LEV-2 (Lunar Excursion Vehicle 1) jeb Sora-Q ir mazs mobilis, ko JAXA izstrādāja sadarbībā ar uzņēmumiem Tomy, Sony un Došišas Universitāti. Tā masa ir 250 g, un tas ir aprīkots ar divām nelielām kamerām. LEV-2 var mainīt savu formu, lai pārvietotos pa Mēness virsmu. Tas ir otrais šāda veida mobilis, kas mēģinājis darboties uz Mēness virsmas; pirmais bija privātā HAKUTO-R M1 misijā, kas 2022. gadā avarēja kopā ar nolaižamo aparātu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Japanese H-IIA launches X-ray telescope and lunar lander Justin Davenport, nasaspaceflight, 2023-09-06
- ↑ 2,0 2,1 Despite engine malfunction, powered-down Japanese moon lander achieves major goals William Harwoodt, nasaspaceflight, 2024-01-25
- ↑ Japan: Moon lander Slim comes back to life and resumes mission By Kelly Ng, BBC News, 2024-01-29
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: SLIM.- SLIM JAXA
- SLIM Gunter's Space Page
