Mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa

Mākslas sacensības bija moderno olimpisko spēļu sastāvdaļa 20. gadsimta pirmajā pusē no 1912. līdz 1948. gadam. Sacensības bija daļa no olimpiskās kustības dibinātāja Pjēra de Kubertēna sākotnējiem mērķiem. Medaļas tika piešķirtas darbiem, kurus bija iedvesmojis sports un tika pasniegtas piecās kategorijās: arhitektūra, literatūra, mūzika, gleznošana un tēlniecība.

Mākslas sacensības atcēla 1954. gadā, jo mākslinieki tika uzskatīti par profesionāļiem, kamēr olimpisko spēļu atlētiem bija jābūt amatieriem. Kopš 1956. gada šo sacensību vietu ir ieņēmusi Olimpiskā kultūras programma.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) dibināšanu 1894. gadā un pirmajām olimpiskajām spēlēm, Francijas barons Pjērs de Kubertēns redzēja savu ideālu piepildījumu — cilvēkus ar attīstītu prātu un ķermeni sacenšoties sportā, nevis karā. Cits no viņa mērķiem bija apvienot mākslu un sportu, tāpēc viņš apsvēra mākslas sacensību iekļaušanu olimpiskajās spēlēs.

1906/ gada maijā Kubertēns Parīzē organizēja tikšanos starp SOK pārstāvjiem un mākslinieku organizācijām. Tikšanās noslēdzās ar piedāvājumu SOK organizēt mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs piecās disciplīnās (arhitektūra, literatūra, mūzika, gleznošana un tēlniecība). Iesniegtajiem mākslas darbiem iedvesma bija jāsmeļas sportā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]