Ātrslidošana olimpiskajās spēlēs

Ātrslidošana ir bijusi iekļauta ziemas olimpisko spēļu programmā kopš pirmajām Ziemas spēlēm 1924. gadā. Sieviešu disciplīnas Olimpiskajai programmai tika pievienotas 1960. gadā.

Vēsture

Ātrslidošanu pārvaldošā organizācija, Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU), Olimpiski atzīto sporta veidu sarakstā tika iekļauta uzreiz pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas dibināšanas, taču pirmoreiz nopietni par ātrslidošanas iekļaušanu olimpiskajā programmā tika spriests pirms 1908. gada vasaras olimpiādes. Tomēr ātrslidošana šajās spēles netika iekļauta, kaut gan daiļslidošana, kuru arī pārvalda ISU, bija spēļu programmā. Sākotnējā kalendārā 1916. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, kam bija jānotiek Berlīnē, bija paredzētas 3 ātrslidošanas disciplīnas, taču olimpiskās spēles tika atceltas Pirmā pasaules kara dēļ.

1924. gadā Starptautiskajā Ziemas sporta nedēļā Šamonī, ko vēlāk nodēvēja par I ziemas olimpiskajām spēlēm, tika iekļautas 5 ātrslidošanas disciplīnas. Neierasti tam laikam, sacensību programmā bija ne tikai kombinētām distance, bet medaļas tika pasniegtas arī individuālajās sacensībās: 500 m, 1500 m, 5000 m un 10000 m distancēs. Pirms 1928. gada olimpiskajām spēlēm kombinētā distance tika izņemta no sacensību programmas.

1932. gada olimpiādē, kas norisinājās Leikplesidā, sacensības ātrslidošanā norisinājās pēc ASV Ātrslidošanas federācijas noteikumiem, kas nozīmē, ka ātrslidotāji sacentās mazās sportistu grupiņās (tāpat kā šorttrekā), nevis ierastajā formātā, kurā sportists trasē dodas viens pats un tiek uzņemts laiks. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmoreiz ātrslidošanā startēja arī sievietes, taču nevis oficiāli, bet kā demonstrācijas sporta veids. Sieviešu disciplīnām vajadzēja tikt iekļautām arī 1940. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, taču tās tika atceltas. Pēc Otrā pasaules kara sievietes nepiedalījās olimpiādē līdz pat 1960. gadam, kad sacensību programmā tika iekļautas sieviešu 500 m, 1000 m, 1500 m un 3000 m distances.

Pēc Pasaules ātrslidošanas sprinta čempionāta izveides 1970. gadu sākumā, vīriešu 1000 m distance tika iekļauta 1976. gada spēļu programmā, savukārt sieviešu 5000 m distance, ko ISU kā oficiālu disciplīnu atzina 1981. gadā, olimpiādē debitēja 1988. gadā. Pēdējais jaunievedums ātrslidošanas olimpiskajā programmā ir komandu iedzīšanas sacensības, kas tika ieviestas 2006. gada spēlēs. Šīs disciplīnas iekļaušana ir zīmīga ar to, ka līdz olimpiādei tā pat nebija bijusi iekļauta nevienā Pasaules čempionātā.

Disciplīnas

Sekojošajā tabulā ir parādīts, kuras ātrslidošanas disciplīnas tika iekļautas attiecīgajās olimpiskajās spēlēs. Sieviešu sacensības 1932. gadā bija kā demonstrācijas sporta veids.

• = oficiālas sacensības , (d) = demonstrācijas sacensības

Disciplīna	24	28	32	36	48	52	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	94	98	02	06
500 metri vīriešiem	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•
1000 metri vīriešiem												•	•	•	•	•	•	•	•	•
1500 metri vīriešiem	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•
5000 metri vīriešiem	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•
10000 metri vīriešiem	•		•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•
Kombinētā distance vīriešiem	•
Komandu iedzīšana vīriešiem																				•
500 metri sievietēm			(d)					•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•
1000 metri sievietēm			(d)					•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•
1500 metri sievietēm			(d)					•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•
3000 metri sievietēm								•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•	•
5000 metri sievietēm															•	•	•	•	•	•
Komandu iedzīšana sievietēm																				•
Disciplīnas kopā	5	3	4	4	4	4	4	8	8	8	8	9	9	9	10	10	10	10	10	12

Medaļu skaits

Skatīt arī: Olimpiskie medaļnieki ātrslidošanā

V	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	ASV	28	20	15	63
2	Norvēģija	25	28	26	79
3	Nīderlande	24	28	23	75
4	PSRS	24	17	19	60
5	Vācija	12	12	10	34
6	VDR	8	12	9	29
7	Somija	7	8	9	24
8	Zviedrija	7	4	5	16
9	Kanāda	6	10	12	28
10	Krievija	3	3	2	8
11	VFR	3	0	0	3
12	Itālija	2	0	1	3
13	Japāna	1	3	8	12
14	Austrija	1	2	3	6
15	Vācijas Apvienotā komanda	1	1	0	2
16	Ķīna	0	3	2	5
17	Polija	0	1	1	2
	Korejas Republika	0	1	1	2
19	Korejas TDR	0	1	0	1
	Baltkrievija	0	1	0	1
21	Beļģija	0	0	1	1
	Kazahstāna	0	0	1	1